Austrumu partnerība nekad nav bijusi un nav vērsta pret kādu trešo pusi vai valsti, tostarp Krieviju, norādīja Ārlietu ministrijas (ĀM) preses sekretārs Ivars Lasis.
Lūgts komentēt Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāvja Aleksandra Lukaševica izteikumus, ka "partnerības būtībai ir spilgti izteikts virziens pret Krieviju", Lasis atgādināja, ka Austrumu partnerības politikas mērķis ir attīstīt ciešākas attiecības starp Eiropas Savienības (ES) un sešām partnervalstīm, tādējādi veicinot stabilitāti un drošību plašākā reģionā kopumā.
"Austrumu partnerība nekad nav bijusi un nav vērsta pret kādu trešo pusi vai valsti, tajā skaitā Krieviju. Pilnībā noraidām šādus apgalvojumus," skaidroja ministrijas pārstāvis, piebilstot, ka kontaktos ar Krievijas pusi Latvija kā prezidējošā valsts ES Padomē skaidrojusi Krievijai gan Austrumu partnerības politikas mērķus, gan plānus saistībā ar Rīgas samitu, vienlaikus uzsverot, ka tam nebūs konfrontējoša rakstura.
"Esam gatavi turpināt demonstrēt atvērtību un arī turpmāk skaidrot Krievijai Austrumu partnerības politikas mērķus un plānus attiecībās ar partnervalstīm," piebilda Lasis.
LETA jau ziņoja, ka Maskavas reakcija uz ES Austrumu partnerības samitu Rīgā būs "stingra un principiāla", jo šī sanāksme ir atklāti vērsta pret Krieviju, piektdien paziņoja Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāvis Aleksandrs Lukaševičs.
"Mēs, protams, sekosim tam, kā noritēs samits Rīgā, bet jau tagad ir skaidrs, ka mūsu reakcija būs stingra un principiāla," sacīja Lukaševičs.
Viņš norādīja, ka "principiāli ir tas, ka partnerības būtībai ir spilgti izteikts virziens pret Krieviju".
Kā ziņots, Latvija kā ES Padomes prezidējošā valsts 21.maijā un 22.maijā Rīgā rīkos vienu no svarīgākajiem prezidentūras ārpolitiskajiem augsta līmeņa pasākumiem - Austrumu partnerības samitu. Paredzēts, ka sanāksmē piedalīsies 28 ES dalībvalstu un sešu Austrumu partnerības partnervalstu augstākās amatpersonas, kā arī ES institūciju politiskā vadība, tostarp Eiropadomes priekšsēdētājs Donalds Tusks, Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers.
Rīgas samits būs pirmais kopš Asociācijas līgumu parakstīšanas starp ES un trim partnervalstīm - Gruziju, Moldovu un Ukrainu.
Šie līgumi paredz ciešāku politisko asociāciju un ekonomisko integrāciju starp ES un minētajām valstīm. Plānots, ka samitā tiks izvērtēti sākotnējie Asociācijas līgumu pagaidu īstenošanas rezultāti. Šo līgumu veiksmīga īstenošana būs viena no svarīgākajām prioritātēm ES un Gruzijas, Moldovas un Ukrainas attiecībās, kas dod iespēju partnervalstīm modernizēt to ekonomiku un sociālo sistēmu. Tāpat ES apliecinās stingru politisko un praktisko atbalstu Asociācijas līgumu īstenošanai.
Samitā tiks uzsvērti partnerības politikas veidošanas principi - partnerība, kas balstīta uz atvērtību, caurskatāmību un abpusēji kopīgu mērķu noteikšanu, kam nav konfrontējoša rakstura, kā arī akcentējot to, ka Austrumu partnerība nav vērsta pret kādu no trešajām pusēm.
