Latvijas Rektoru padomes lēmums izteikt neuzticību izglītības un zinātnes ministram Robertam Ķīlim ir pārsteidzīgs un nav konstruktīvs, uzskata Latvijas Universitātes (LU) rektors Mārcis Auziņš.
Auziņš sacīja, ka šādu lēmumu viņš neatbalsta. Auziņš šodien piedalījies Rektoru padomes sēdē, taču tā ieilga un viņš nepalika līdz sēdes beigām, tāpēc informācija par neuzticības izteikšanu esot bijusi "kā zibens no skaidrām debesīm", jo sēdes laikā izveidojies "konstruktīvs dialogs" ar Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvjiem par iecerētajiem jaunajiem augstskolu akreditācijas noteikumiem.
Sarunu bija plānots turpināt pirmdien, piedaloties arī pašam ministram, pastāstīja Auziņš, piebilstot, ka šīs nedēļas laikā ir vairākas reizes runājis ar Ķīli par šiem akreditācijas noteikumiem un viņam nav licies, ka ar ministru būtu grūti komunicēt. LU rektors arī norādīja, ka patlaban ir grūti prognozēt, kāda būs ministra pozīcija un kā noritēs saruna ar viņu pēc šāda Rektoru padomes lēmuma.
Auziņš uzsvēra, ka arī iepriekš paudis nostāju, ka neatbalsta neuzticības izteikšanu Ķīlim, jo šāda iespēja esot bijusi nojaušama. Šodienas Rektoru padomes lēmums izteikt neuzticību Ķīlim neesot bijis vienbalsīgs, teica LU rektors.
Rektoru padome ir nolēmusi izteikt neuzticību Reformu partijas nominētajam izglītības un zinātnes ministram Ķīlim. Pēdējā laikā Rektoru padomei un Ķīlim bija domstarpības par iecerētajiem jaunajiem augstskolu akreditācijas noteikumiem.
Rektoru padomes sēdē šodien vairākums tās dalībnieku atbalstīja neuzticības izteikšanu Ķīlim, jo uzskata, ka ministrs savu nozari vada neprofesionāli un haotiski, informēja padomes juriskonsults Jānis Bernāts.
Vēstulē, kas adresēta Ķīlim, premjerministram Valdim Dombrovskim (V) un Druvietei, teikts, ka par ministra attieksmi pret augstākās izglītības nozari varēja pārliecināties Studiju virzienu akreditācijas noteikumu saskaņošanas gaitā, kad tika ignorēti nozares profesionāļu viedokļi.
Rektoru padome aicina Ķīli uz tikšanos nākamajā nedēļā, lai ministrs iepazīstinātu ar konkrētu reformu plānu.
Savukārt Ķīlis uzskata, Latvijas sabiedrībai būtu daudz lielāks pamats izteikt neuzticību Rektoru padomei, kuras atsevišķi biedri, vadot vājas augstskolas, algā saņem turpat 100 000 latu gadā. Viņš akcentē, ka ir jāizbeidz prakse, ka augstākās izglītības sektors "pats sevi vērtē, sit sev uz pleca un piešķir sev naudu".