Valsts kontroles (VK) revīzijas secinājumi par atbildīgo iestāžu darbībām ceļu satiksmes drošības jomā attiecībā uz Valsts policiju kopumā ir atbilstoši, norādīja Velšs un piebilda, ka daudzi VK satiksmes drošības pasākumi jau ir veikti laikā, kad revīzija vēl nebija pabeigta.
VK secinājusi, ka līdz šim Ceļu policijas reģistrā iekļautie dati par ceļu satiksmes negadījumiem ir nepilnīgi un bieži trūkst informācijas par negadījumu precīzu vietu. Velšs norādīja, ka sākotnēji šāda situācija Ceļu policijā bijusi, jo darbinieki manuāli ievadīja informāciju par satiksmes negadījumu notikuma vietu. Tagad situācija ir mainījusies un automātiski tiek konstatētas globālās pozicionēšanas sistēmas koordinātes notikuma vietai.
Attiecībā uz satiksmes negadījumu cēloņu analīzi Velšs piekrita, ka līdz šim pētījumiem bijis individuāls raksturs, kad katra iesaistītā institūcija atbilstoši savai kompetencei ir veikusi dažādus pētījumus, līdz ar to tie nav bijuši sistemātiski un ar vienotu metodiku.
Šogad plānots prezentēt pētījumu par smagiem satiksmes negadījumiem Rīgas reģionā 2016. gadā. Šobrīd Valsts policija pētījuma secinājumus apspriež ar Satiksmes ministriju un vēlāk secinājumus apkopos galaziņojumā.
VK revīzijā norādījusi, ka Valsts policijas darba organizācijas dēļ kontrole uz ceļiem šobrīd tiek organizēta pēc "pārpalikuma principa" un rezultātu izvērtēšanas sistēma atšķiras.
Velšs piekrita, ka Ceļu policija saskaras ar būtisku darbinieku trūkumu, turklāt šīs struktūrvienības policisti tiek iesaistīti konvojēšanas pasākumus un masu pasākumu nodrošināšanā, līdz ar to izpaliek viņu dalība patruļās vai reidos. Risinājums varētu būt meklējams kopējā Valsts policijas struktūras izvērtēšanā, kas jau šobrīd tiek veikta, taču jaunu likumsargu piesaistīšana ir globāls jautājums, kas skar atalgojuma palielināšanu un darba vides uzlabošanu. Ar šī jautājuma risināšanu jānodarbojas politiskā līmenī.
Velšs uzsvēra, ka satiksmes drošība Eiropā balstās uz trīs jomām - ceļu infrastruktūras, atbilstoša transportlīdzekļa un cilvēciskā faktora. Lai arī pagājušā gadā avārijās dzīvību zaudējuši 134 cilvēki, kas ir zemākais bojā gājušo skaits kopš valsts neatkarības atgūšanas, Velšs uzskata, ka šo skaitli iespējams vēl vairāk samazināt, turpinot iesāktos un ieviešot jaunus drošības pasākumus, taču šie pasākumi nav tikai papildus kontroles līdzekļu iegāde, bet arī ceļu infrastruktūras uzlabošana.
Velšs atgādināja, ka pēdējos gados ir veiktas būtiskas investīcijas satiksmes drošībā, tai skaitā veikti pasākumi prevencijas, izglītošanas un tehnisko kontroles ierīču nodrošinājuma jomā. "Šos pasākumus ir nepieciešams turpināt," uzsvēra Velšs.
Jau ziņots, ka satiksmes drošības jomā atbildīgajām valsts institūcijām aktīvāk jāiesaistās "melno punktu" likvidēšanā, jāanalizē satiksmes negadījumu cēloņi un, iespējams, jāpārskata arī ceļa zīmju izvietojums, revīzijā par atbildīgo iestāžu darbībām ceļu satiksmes drošības jomā secinājusi Valsts kontrole.
Pagājušā gadā avārijās dzīvību zaudējuši 134 cilvēki, kas ir zemākais bojā gājušo skaits kopš valsts neatkarības atgūšanas.
Pērn bijis arī rekordzems mirušo gājēju skaits - 50. Salīdzinājumā ar 2016. gadu to skaits samazinājies par 9%.
SM norādīja, ka Latvija pēdējos gados ir viena no ES līderēm ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo skaita samazināšanā. Jau 2016. gadā ar 158 bojāgājušiem tika sasniegts zemākais rādītājs valsts vēsturē, turklāt tas arī bija gada laikā ceturtais straujākais kritums ES - par 16%.
