Dalībnieki gājienam pulcējās pie Okupācijas muzeja, kur bija ieradušies arī pretēja viedokļa paudēji - tā sauktās Antifašistiskās komitejas locekļi Vladimirs Buzajevs, Josifs Korens, partijas "Mūsu izvēle" loceklis Jānis Kuzins un citi organizācijas domubiedri. Starp "antifašistiem" un gājiena dalībniekiem izcēlās asas vārdu pārmaiņas, taču tās nebija ilgas.
Lai novērstu konfliktsituācijas, policija divas personas aizturējusi un nogādājusi policijas iecirknī apstākļu noskaidrošanai.
Viena persona nogādāta policijā, jo pasākuma vietā atradās smagā reibuma stāvoklī, taču kopumā gājiens noslēdzies mierīgi, uzsvēra Pildava.
Pasākuma dalībnieku vidū bija arī pērkoņkrustietis Igors Šiškins un vairāki viņa domubiedri, gājienā piedalījās arī fonda "Latvietis" biedrs Aivars Gedroics.
Pasākuma organizators Uldis Freimanis pasākumu vērtēja kā izdevušos, jo tā organizēšanas laikā nav radušies nekādi sarežģījumi un tā laikā nav notikušas arī nekādas provokācijas. Viņš pauda pārsteigumu, ka gājienu ar savu klātbūtni nav pagodinājušas tādas amatpersonas kā, piemēram, Valsts prezidents Valdis Zatlers un Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V), tomēr piebilda, ka tas varētu izraisīt liekas provokācijas, jo "[Nacistu vadonis Ādolfs] Hitlers izglāba no deportācijām, bet Dombrovskis deportē vēl vairāk".
Arī citi pasākuma dalībnieki pauda atbalstu Hitleram, pāris vīriešu sveiciena vietā apmainījās ar nacistu saukli.
Gājienā lielākoties piedalījās vecāka gadagājuma vīrieši, kurus cauri Vecrīgai pa Kaļķu ielu pavadīja aptuveni 30 valsts un pašvaldības policisti. Gājiena dalībnieki nesa plakātus, uz kuriem rakstīts "Ne latvisku, bet latviešu Latviju", "Nekādus migrantus latviešu tautas dzīves telpā" un "Latviešu tautai jābūt bruņotai".
Daži pie Brīvības pieminekļa nolika ziedus, tad nelielais pūlis nodziedāja pāris latviešu dziesmas un jau ap plkst.19.30 ātri izklīda.
Freimanis pauda apņemšanos nākamgad 1.jūlijā rīkot "plašākus svētkus".
Savukārt Kuzins uzskata, ka iekšlietu un tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs (V) šodien ir pieļāvis neonacistu gājienu Rīga un Latvijas okupācijas slavināšanu, kas apkauno Rīgu un Latviju, atzīmējot Latvijas okupāciju 1941.gada 1.jūlijā, kad nacistiskās Vācijas karspēks ienāca Rīgā.
"Šie neonacistu līderi gājienā piedalījās fašistiskās formās ar nacistu simboliku svastiku, kas grauj Latvijas tēlu brīvajā Eiropā un pasaulē," uzsvēra Kuzins. "Štokenbergs izrādījās nespējīgs, tāpēc partija "Mūsu Izvēle" aicina Štokenbergu atkāpties no ministra amata pildīšanas. Kā arī aicinām "Vienotības" valdi izvirzīt atbilstošāku Iekšlietu ministru, kas nepieļautu nacisma atdzimšanu Latvijā."
Jau ziņots, ka līdzīgu akciju Freimanis bija iecerējis arī pērn 1.jūlijā, kad gatavojās pie Brīvības pieminekļa pieminēt Rīgas atbrīvošanu no PSRS 1941.gadā un nacistiskās Vācijas karaspēka ienākšanu galvaspilsētā, taču toreiz pašvaldība šo pasākumu aizliedza.
Freimanis lēmumu apstrīdēja Administratīvajā tiesā, norādot, ka pasākuma mērķis ir godināt Latvijas patriotus, kuri cīnījās pret PSRS okupāciju un pirms vācu karaspēka ienākšanas atsevišķās Latvijas vietās atjaunoja Latvijas Republiku. Administratīvā tiesa gājienu atļāva, taču tas tomēr nenotika, jo tā organizatoru Freimani aizturēja Drošības policija un viņš pats uz pasākumu nevarēja ierasties.
Šogad kā gājiena mērķis norādīta vēlme atzīmēt "70.gadadienu kopš Baigā gada beigām". Tā kā pašvaldības rīcībā nebija informācijas, kas liktu veikt ierobežojošas darbības, akcija tika atļauta.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
