Baltijas ceļa alejas atklāšana EP izvēršas emocionāla un pulcē nebijušu apmeklētāju skaitu  (97)

Pasākums, kurš dažu dalībnieku acīs raisīja arī asaras, pulcēja 350 līdz 400 apmeklētāju. Tas ir nebijis apmeklētāju skaits šāda veida pasākumiem, atzina vairāki pasākuma dalībnieki.

Ideja par Baltijas ceļa vārda popularizēšanu Briselē radās EP deputātei Sandrai Kalnietei (V). Viņa atzina, ka idejas, kura pirmo reizi publiski gaismā celta 2011.gada novembrī, īstenošana bijusi sarežģīta, proti, bija jāpārvar Briseles birokrātiskie šķēršļi un arī jāspēj rast vienotība Baltijas eiroparlamentāriešu vidū.

Latvija uzņēmusies atbildību par piemiņas zīmes māksliniecisko daļu. Kalniete uzsvēra, ka tēlnieka Bikšes izvēle bijusi veiksmīga - viņam izdevies atrast māksliniecisku risinājumu sarežģītajā situācijā ar gaiteni, kurā dominē itāļu dāvāta zirga skulptūra un baltas marmora sienas ar tehniskas informācijas atspoguļojumu. Turklāt Briseles gaiteņos nācies izcīnīt arī gaiteņa atrašanās vietu. Baltiešiem piedāvāts arī kāds trešā stāva gaitenis, nevis patlaban pie vienas no centrālajām ieejām novietotais. "Mēs aizgājām apskatīties un tad es lēmējam no manas frakcijas sacīju, ka, ja izlems par labu otrajam, mēs atteiksimies, jo uztversim to kā apvainojumu."

Papildus gaitenim vakar EP pēc Kārļa Šadurska (V) iniciatīvas tika atklāta arī Baltijas ceļam veltīta foto izstāde.

Baltijas ceļa aleju atklāja EP prezidents Martins Šulcs, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V), Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite un transporta komisārs no Igaunijas Sīms Kallass.

Baltijas ceļa alejas mērķis ir godināt Latvijas, Igaunijas un Lietuvas iedzīvotājus, kuri 1989.gada 23.augustā izveidoja vairāk nekā 600 kilometrus garu cilvēku ķēdi starp trīs valstīm, lai apliecinātu savu apņēmību atgūt neatkarību.

"Baltijas ceļš bija unikāls notikums, kura simboliskā nozīme pasaules tautu brīvības cīņu vēsturē nekad nezudīs. Mūsu tautu sadotās rokas kļuva par tēlu, kas uzspridzināja vienaldzības un noklusēšanas sienu, kas mūs šķīra no brīvās Eiropas un pasaules. Mūsu miermīlīgais protests pret padomju okupāciju dāvāja mums tuvu un tālu zemju cilvēku simpātijas un plašu atbalstu. Es priecājos, ka Baltijas ceļš EP tagad ik dienu būs kā atgādinājums EP deputātiem, darbiniekiem un viesiem par šo cildeno Latvijas, Igaunijas un Lietuvas vēstures lappusi," uzskata Kalniete, kura 1989.gadā bija atbildīga par Baltijas ceļa organizēšanu Latvijā. Ar šo pasākumu EP simboliski tiek pieminēta 25.gadadiena, kopš Baltijas valstīs izveidojās plašas tautas kustības, kas parlamentārā ceļā atjaunoja Latvijas, Igaunijas un Lietuvas neatkarību.

Turpmāk EP gaiteni rotās tēlnieka Aigara Bikšes veidotā piemiņas zīme "Baltijas valstu liktenis zvaigznēs rakstīts". Tā ir 1,1 metru augsta kodināta kapara plāksne, kuras apakšējā daļā redzami rokās sadevušos cilvēku silueti, kas stāv ar muguru pret skatītāju un veras debesīs. Šie fotogravīras tehnikā veidotie sudrabotie stāvi rada momenta uzņēmuma iespaidu un pastiprina skatītājos klātbūtnes sajūtu.

Plāksnes augšējā daļā kā zvaigznes debesīs redzami zeltīti aplīši, kas apzīmē apdzīvotas vietas. Tās savieno zeltīta līnija, kas precīzi atkārto Baltijas ceļa maršrutu. Šis ir Bikšes oriģināls atradums, reizē dokumentāls un poētisks tēls, kas Baltijas ceļu it kā pārvērš zvaigznājā. Zem plāksnes angļu, franču, vācu, igauņu, latviešu un lietuviešu valodā ir izvietots uzraksts: "Godinot garāko cilvēku ķēdi Eiropā, Baltijas ceļu, kas 1989.gada 23.augustā brīvības vārdā 600 kilometru garumā vienoja Tallinu, Rīgu un Viļņu."

Atklāšanas ceremonijā piedalījās EP deputāti, darbinieki, diplomāti un Beļģijā dzīvojošie baltieši.