NDP sēdē atbildīgie dienesti padomes locekļiem sniedza vispusīgu informāciju par aktuālāko situāciju Latvijas finanšu sektorā. Sniegtā informācija atkārtoti apliecina, ka valsts finanšu sistēma ir stabila, uzsvēra Valsts prezidents.
"Tomēr vairāki atsevišķi notikumi pēdējo dienu laikā apliecina, ka vidējā un ilgtermiņā mums jāturpina īstenot uzlabojumi finanšu sektorā, jāturpina cīņa pret korupciju un naudas atmazgāšanu, jāveido stiprs un labi pārraudzīts finanšu sektors," uzstāja Vējonis.
"Mūsu mērķis ir tiesiska valsts, tolerance pret koruptīvām un krimināli sodāmām rīcībām mūsu valstī nav pieļaujama, tāpēc vainīgie tiks saukti pie atbildības neatkarīgi no amata, statusa un ietekmes," uzsvēra Valsts prezidents.
Tāpat prezidents savā runā uzsvēra, ka Latvijas valdībai ir jāturpina mērķtiecīgi strādāt, lai apzinātu visus iespējamos riskus, tos samazinātu un novērstu. "Tiesībsargājošām iestādēm ir svarīga sadarbība ar ASV kolēģiem, lai iegūtu visu nepieciešamo informāciju tālākai darbībai un izmeklēšanai," skaidroja prezidents.
Savā uzrunas noslēgumā viņš aicināja ikvienu rūpīgi izvērtēt ziņu avotus, neļauties dažādām sazvērestības teorijām, kā arī neizplatīt baumas un dažādus pieņēmumus. "Ļausim dienestiem strādāt!" aicināja Vējonis.
"Delfi" jau ziņoja, ka piektdien, 16. februārī, tika veiktas kratīšanas Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča īpašumos un viņa darbavietā centrālajā bankā. Tāpat tika aizturēts uzņēmējs Māris Martinsons.
Sestdien pats Rimšēvičs ieradās KNAB, bet naktī uz svētdienu, pēc astoņu stundu pavadīšanas KNAB, viņu aizveda likumsargu auto.
Likumsargi pirmdienas, 19. februāra, vakarā atbrīvoja brīvdienās aizturēto Rimšēviču. Pirms došanās prom no KNAB Rimševičs pienāca pie medijiem un atvainojās, ka licis tik ilgi gaidīt. Viņš noraidīja visas apsūdzības.
KNAB vadītājs Jēkabs Straume pirmdien žurnālistiem apliecināja, ka KNAB neprasīs apcietināt Rimšēviču, bet gan ir piemērojis drošības naudu. Kā sacīja Rimšēviča advokāts Saulvedis Vārpiņš, KNAB Rimšēvičam noteicis 100 000 eiro drošības naudu, kas jau esot iemaksāta Valsts kases kontā. To samaksājis kāds labs bankas prezidenta draugs.
Straume pirmdien žurnālistus informēja, ka KNAB 15. februārī sācis kriminālprocesu pret augsta ranga LB amatpersonu pēc Krimināllikuma 320. panta 4. daļas par kukuļa pieprasīšanu, izspiešanu vai pieņemšanu, ja to izdarījusi organizēta grupa vai valsts amatpersona, kas ieņem atbildīgu stāvokli, vai ja kukulis pieņemts pēc tā izspiešanas. Turklāt KNAB zināms, ka kukuļa apmērs bijis ne mazāk kā 100 000 eiro.
Lieta nav saistīta ar pašlaik Latvijā strādājošām kredītiestādēm, kā arī tā nav saistīta ar ASV Valsts kases Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla ("FinCEN") publiskotajā paziņojumā paustajām aizdomām, ka "ABLV Bank" vadība varētu būt izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā.
Valsts amatpersonas pēc Rimšēviča aizturēšanas uzstāja, ka viņam no amata būtu jāatkāpjas. Likums noteic, ka Latvijas Bankas prezidentu var atbrīvot no amata tikai pēc viņa paša vēlēšanās, vai arī pēc tam, kad ar tiesas spriedumu atzīta viņa vaina noziedzīgā nodarījumā.
Rimšēvičs, kurš patlaban aizvada trešo termiņu centrālās bankas prezidenta amatā, atkārtoti uz šo amatu vairs neplāno pretendēt. "Es tā domāju. Viss jau ir pateikts - par veselību ir, par izglītību ir. Eiro ir ieviests," pērnā gada novembrī raidījumā "Delfi TV ar Jāni Domburu" sacīja Rimšēvičs, vaicāts, vai pēc diviem gadiem būs gana šajā amatā.
Pašreizējā termiņa pilnvaras Rimšēvičam beigtos 2019. gada decembrī.
