Kopumā 499 latviešu bērnu pēdējā desmitgadē adoptēti uz Amerikas Savienotajām Valstīm (ASV), kas vairākos Latvijas bērnunamu un internātskolu vadītājos raisījis aizdomas par iespējamu bērnu "tirgošanu", pirmdien vēsta laikraksts "Diena".
Kā raksta "Diena", vairāki desmiti Latvijas bērnunamu un internātskolu vadītāju atklājuši vienu un to pašu shēmu, kā "juridiski brīvie bērni ar valsts iestāžu gādību tiek savervēti un īsos termiņos nodoti adopcijai uz ASV".
"Atbrauca amerikāņu pāris kopā ar Rīgā nolīgtiem juristiem un bāriņtiesas pārstāvi. Bērnu, kas iepriekš pie viņiem ASV bija viesojies vasarā, stundas vidū izņēma no klases, aizveda turpat pilsētā uz atpūtas kompleksu - parunāties. Vienvārdsakot - sasolīja zelta kalnus: savu istabu un skaistu dzīvi aiz okeāna. Jau nākamajā dienā notika tiesas sēde, kurā šim bērnam ar viņa piekrišanu tika apstiprināta vārda maiņa un noformēta adopcija," "Dienai" atklājis kādas mazpilsētas internātskolas direktors, kurš vēlējāies palikt anonīms.
Viņa iestādē mācoties daudz bērnunamu audzēkņu, un viņš esot "varējis vien noraudzīties, kā vairāki viens pēc otra "pazūd no sarakstiem"". Skolas vadītāja rīcībā ir visu viņa bijušo audzēkņu jaunie amerikāņu vārdi, un viņš uzskata - kas tāds iespējams vien tāpēc, ka sistēma organizēta valsts līmenī.
"Bāriņtiesas neviens nekontrolē, un arī valstij ir izdevīgi atbrīvoties no dzīves pabērnu sloga. Vieglāk ir atdot uz ārzemēm nekā uzturēt. Tā ir bērnu pirkšana-pārdošana," norādījis pedagogs, paužot pārliecību, ka šis esot bāriņtiesu slēptais bizness.
Bāreņu biedrības "Saules bērni" pārstāvis Viesturs Alksnītis "Dienai" atklājis, ka Latvijā savu darbību izvērsušas amerikāņu reliģiskās organizācijas, kas organizē bērnu nogādāšanu uz ASV - novērtēšanai. "Tās ir ļoti turīgas draudzes, piemēram, Vasarsvētku, kuru biedri aicina latviešus viesoties pie sevis brīvlaikos. Viņu pārstāvji Latvijā braukā pa bērnunamiem un piedāvā šo iespēju - kurš gan negrib aizlidot uz ASV? Tiek organizēti pat čarterreisi. Ne jau tāpat vien, bet lai tur uz vietas pierunātu adopcijai un tādējādi nenāktos gadiem gaidīt rindā uz kādu nepazīstamu bērnu. Krievija pārtraukusi savu bērnu izdošanu adopcijai uz ASV un dažām citām valstīm, bet Latvija ir laimīga no viņiem atbrīvoties," lēš Alksnītis.
"Diena" sazinājusies ar vienas ASV reliģiskās organizācijas "New Horizons for Children" (NHFC) pārstāvi Sandru Zusu, kura skaidrojusi, ka šī esot bezpeļņas organizācija, kas rīkojoties nesavtīgos nolūkos. "Mēs rīkojam vienīgi viesprogrammas. Adopcija ir otršķirīga, tikai gadījumos, ja bērns un ģimene viens otram ļoti iepatīkas," norādījusi Zusa, tādejādi noliedzot Alksnīša teikto par atsevišķu čarterreisu organizēšanu uz ASV.
Kā raksta "Diena", visas ar adopciju saistītās lietas organizē un pārrauga Labklājības ministrija (LM) un pašvaldību paspārnē darbojošās bāriņtiesas, kas ministrijai gan nav pakļautas un savos lēmumos ir neatkarīgas.
LM Bērnu un ģimenes lietu departamenta vecākā referente Ivita Krastiņa laikrakstam noliegusi, ka ārzemnieki latviešu bērna adopciju var nokārtot īsākā laika posmā nekā tautieši, sakot, ka "vietējiem iedzīvotājiem vispirms jāiegūst adoptētāja statuss, bet ārzemju adoptētājiem tas jau ir piešķirts viņu valstī, līdz ar to šis posms izpaliek".
Krastiņa norādījusi, ka ne visiem ārzemniekiem uz bērniem jāgaida rindā, kurā esot vairāk nekā pustūkstotis gribētāju - viesģimenes esot priviliģētākas, tāpēc adoptēt var jau nolūkotu bērnu.
Krastiņa atzinusi, ka gadījumi, kad dokumentu kārtošanas periodā bērns pārdomā, esot ļoti reti, bet pirmos divus gadus pēc adopcijas apstiprināšanas tiesā, ģimenes uzraugot ASV kompetentās iestādes, kas LM nosūta ziņojumus par bērna dzīves apstākļiem - parasti ar tiem viss esot kārtībā.
Alksnītis gan laikrakstam atzinis, ka "Latvijas bērnunamos viņi tiek uzaudzināti, valsts iegulda naudu, bet pēc tam izrauj no sabiedrības, un latviešu paliek arvien mazāk".
