Latvijas Universitātes (LU) Teoloģijas fakultātes dekāne Dace Balode ir bažīga par kristīgo konfesiju ieceri LU veidot Kristīgās teoloģijas fakultāti. Viņa prognozē, ka baznīcai fakultātē būs pārāk liela ietekme gan mācībspēku atlasē, gan studiju satura veidošanā.
Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka starp LU un kristīgo konfesiju vadītājiem notiek pārrunas par Kristīgās teoloģijas fakultātes izveidi. Šī informācija lika sarosīties sociālo tīklu lietotājiem, kuri nedēļas sākumā aktīvi dalījās pārdomās un minējumos par to, kā varētu tikt iecelti fakultātes mācībspēki, neaizmirstot pieminēt arī ieceri Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas Satversmē nostiprināt sieviešu ordinācijas aizliegumu.
Balode portālam "Delfi" apstiprināja, ka sarunas par Kristīgās teoloģijas fakultātes izveidi starp LU un kristīgo konfesiju pārstāvjiem notiek un risinās jau ilgāku laiku. Sākotnējā iecere veidot Katoļu teoloģijas fakultāti šobrīd ir pārtapusi par Kristīgās teoloģiskās fakultātes izveides ideju, pastāstīja Balode.
Savukārt LU rektors profesors Indriķis Muižnieks portālam "Delfi" atklāja, ka konkrētā iecere ir tieši Latvijas Romas katoļu baznīcas arhibīskapa – metropolīta Zbigņeva Stankeviča iniciatīva.
Teoloģijas fakultātes dekāne Balode norāda, ka šobrīd gan iecere vēl ir difūza un nav skaidras aprises tam, ko baznīca ir iecerējusi un vēlas veidot, tomēr atšķirībā no līdzšinējās Teoloģijas fakultātes, kas ir valsts fakultāte, jaunā Kristīgās teoloģijas fakultāte būtu vairāk pakļauta baznīcai.
Ciešākā pakļautība, visticamāk, nozīmētu to, ka baznīcai būtu liela loma tieši mācībspēku atlasē, savas bažas neslēpa dekāne.
Arī LU rektors Muižnieks norādīja, ka konfesiju pārstāvju pārlieku lielā ietekme neatbilstu Augstskolu likumam un LU Satversmei. Gan likumā, gan Satversmē ir noteikts, ka mācībspēki tiek ievēlēti, nevis iecelti amatos.
Balode arī pauda bažas, ka atšķirībā no piemēriem citviet pasaulē, LU baznīcas ietekme būtu pārāk tieša, kas nozīmētu ietekmi uz mācību, studiju un pētniecības saturu. Tādā situācijā tieši teoloģijas fakultātes iekšienē būtu ļoti grūti izveidot veselīgu, kritisku nostāju attiecībā uz procesiem, kas norit pašā baznīcā.
Dekāne pauda pārliecību, ka ikvienas institūcijas attīstībai nepieciešams pašas iestādes kritisks skats uz sevi, bet jaunajā modelī fakultātei būtu grūti veidot un noturēt kritiskus viedokļus.
"Ja man būtu jāizvēlas, vai es kā mācībspēks gribētu piederēt šādai struktūrai, tad visticamāk atbilde būtu, ka negribu. Visvairāk akadēmiskās brīvības apdraudējuma dēļ," portālam "Delfi" teica Balode.
LU rektors Muižnieks portālam "Delfi" skaidroja, ka Kristīgās teoloģijas fakultātes izveide nenozīmē līdzšinējās fakultātes pārveidošanu vai slēgšanu.
"Tas ir akadēmisks virziens, ko mēs nekādā gadījumā netaisāmies zaudēt. Tam ir sava vieta universitātes kopējā studiju piedāvājumā. Jo īpaši šobrīd, kad pasaulē pieaug reliģiju konflikti," teica rektors.
Likums "Par Latvijas Republikas un Svētā Krēsla līgumu" pieņemts 2002. gada septembrī. Likuma 21. pantā postulēts: "Katoļu Teoloģijas fakultātes atjaunošana pie LU nākotnē tiks risināta sarunās starp Latvijas Republikas valdību un Svēto Krēslu".
Muižnieks skaidro, ka "pie Latvijas Universitātes" nozīmē to, ka Kristīgā Teoloģijas fakultāte nebūs LU struktūrvienība, bet gan ar to saistīta. Tiks izmantota universitātes akadēmiskā pieredze un principi.
Kristīgo konfesiju vadītāji portālam "Delfi" vēl nav snieguši atbildes uz jautājumiem par to, kāpēc ideja izveidot Kristīgās teoloģijas fakultāti ir aktualizējusies tieši šobrīd un kāds ir šādas ieceres mērķis.
Muižnieks zināja stāstīt, ka šādas fakultātes galvenais uzdevums, kas šobrīd tiek apspriests, būtu mācīt arī fakultātē pārstāvēto konfesiju topošos garīdzniekus.
Muižnieks norādīja, ka ar izglītības ministru Kārli Šadurski ( V) un kristīgo konfesiju līderiem ir apspriests arī iespējamais finansējuma modelis.
Lai gan konkrēti skaitļi nav tikuši minēti, pēc Muižnieka teiktā, Šadurskis ir gatavs finansējuma jautājumu risināt.
Pēc publiski pieejamās informācijas, LU 2014. gada gadagrāmatā norādītais Teoloģijas fakultātes budžets bija 107 348 eiro, kas veido 0,6% no kopējā universitātes fakultāšu budžeta. 93 323 eiro no fakultātes budžeta piešķīra valsts. Savukārt atalgojumam Teoloģijas fakultāte tērēja 79 454 eiro.
