Cilvēktiesību eksperte Sigita Zanovska – Odiņa līdzšinējo valsts līmeņa pieeju integrācijai vērtē kā minimālu – bēgļu skaits nav bijis liels, tāpēc "gan jau kaut kā tiksim galā".
"Visi līdzšinējie pasākumi pamatā bija balstīti uz Eiropas bēgļu fondu projektiem, ko īstenojusi pamatā viena nevalstiskā organizācija, sniedzot bēgļiem sociālo palīdzību un nodrošinot īstermiņa latviešu valodas kursus," sacīja eksperte.
Viņa atklājusi, ka piedāvāto latviešu valodas kursu līmenis neesot tāds, lai cilvēki varētu atrast darbu un sāktu patstāvīgu dzīvi. Tāpēc, pēc Zanovskas – Odiņas domām, Latvijai būtu jāveido mērķtiecīgāka integrācijas politika, ko veido ne tikai latviešu valodas kursi, bet arī, piemēram, novērtējot, kādas prasmes ir cilvēkiem, kas ieradīsies Latvijā, lai valodas apguvi varētu sasaistīt ar iespējamo darbības jomu.
Par integrācijas politiku Latvijā ir atbildīga Kultūras ministrija, kas norāda, ka līdz šim visaptverošas programmas nebija nepieciešamas. Mazais skaits ļāvis strādāt ar bēgļiem individuāli. Šobrīd, kad plānota liela bēgļu izmitināšana, šādas programmas izveide būtu nepieciešama, atzīst ministrijā. Darba grupa to izstrādei top tikai tagad.
Jau vēstīts, ka iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis pirmdien norādījis - Latvijai 250 bēgļi nebūs jāuzņem uzreiz, bet gan divu gadu garumā, un, visticamāk, Latvijā viņi varētu ierasties katrus trīs mēnešus.
Savukārt TV3 rīcībā esošā informācija liecina, ka Nacionālā apvienība gatavo pieteikumu Satversmes tiesā, kurā vēlas protestēt pret valdības lēmumu uzņemt 250 bēgļus. Saskaņā ar neoficiālu informāciju, viens no pieteikuma autoriem ir Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis Egils Levits.
