Bēgļu jautājums mazinās valdošās koalīcijas partijas "Vienotība" jau tā noplakušo popularitāti, tomēr, visticamāk, citas lielās partijas no tā neiegūs, uzskata aģentūras LETA aptaujātie sociologi.
Eksperti gan uzsver, ka pie šī politiskā spēka zemajiem reitingiem, pirmkārt, vainojami citi apstākļi - iekšējās nesaskaņas partijā un, piemēram, Saeimas deputātes Solvitas Āboltiņas rīcība pensionāru piketa laikā. Šim visam klāt pievienojoties sabiedrībā nepopulārai pozīcijai par bēgļu uzņemšanas atbalstu, partijai par dažiem procentiem varētu mazināties atbalstītāju skaits, tomēr tas automātiski nenozīmēšot citu partiju popularitātes pieaugumu.
Kā sacīja sociologs Arnis Kaktiņš, viņš nav padziļināti pētījis bēgļu jautājuma ietekmi uz partiju reitingu svārstībām, tomēr novērojumi liecinot, ka bēgļu jautājumam ir ietekme uz partiju popularitāti. Situāciju paspilgtina sabiedrības pozīcija - iepriekš veiktajās aptaujās pierādījies, ka absolūtais vairākums iestājas pret imigrantu uzņemšanu. "Vienotība" varētu zaudēt popularitāti, bēgļu jautājumā iestājoties par imigrantu uzņemšanu, tomēr šis reitingu kritums, visticamāk, nebūs liels un citu lielo partiju reitingus neuzlabos," pauda Kaktiņš.
"Ir pamats domāt, ka daļa "Vienotības" atbalstītāju piekrīt partijas pozīcijai bēgļu jautājumā. Daži procentpunkti vēlētāju varētu vilties partijā, taču tas uzreiz nenozīmē, ka popularitāte pieaugs citām partijām," skaidroja Kaktiņš. "Varbūt cilvēkam nepatika "Saskaņa" (S) vai "Zaļo un zemnieku savienība" (ZZS), viņš atbalstīja "Vienotību" un tagad partijā vīlās - tas automātiski nenozīmē, ka viņš sāks atbalstīt citu partiju. Varbūt viņš vispār vairs nezinās, par ko un vai iet balsot," pamatoja Kaktiņš.
Sociologs arī uzsvēra, ka "Vienotībai" pašreiz jau tā ir zemi reitingi, tādēļ bēgļu jautājuma dēļ "pārāk daudz no partijas galda neatkritīs".
"Vienotības" reitingus par "nepieklājīgi zemiem" varas partijai atzina arī sociologs Aigars Freimanis. Tomēr viņš kā pamata cēloni neakcentēja partijas pozīciju bēgļu jautājumā, jo partijas reitingi zemi bijuši arī pirms tam. "Galvenie iemesli ir nesaskaņas partijas iekšienē, Āboltiņas rīcība pensionāru piketa laikā - izveidojusies negatīva kopaina," skaidroja Freimanis.
Freimanis piebalsoja Kaktiņam, sakot, ka, balstoties uz novērojumiem, bēgļu tēma ir ietekmējusi partiju reitingus, vienlaikus norādot, ka bēgļu jautājums pats par sevi ir "spēcīgs instruments viedokļa maiņā" sabiedrībā, kuras vairākums iestājas pret imigrantu uzņemšanu. Kā piemēru viņš minēja pirmās debates Saeimā, kad tika runāts vien par 250 bēgļu uzņemšanu. Tajās ar emocionālu runu uzstājies deputāts Mārtiņš Bondars (LRA), pēc kā partijas reitingi "uzlēkuši". "Bija jāpieņem šis kā iespējamais cēlonis, jo citu notikumu šajā laikā nebija," skaidroja Freimanis.
Viņš arī akcentēja nacionālās apvienības "Visu Latvijai" - "Tēvzemei un brīvībai/LNNK" (VL-TB/LNNK) reitingu pieaugumu no brīža, kad partija pārņēma "vadošo lomu", iestājoties pret bēgļu uzņemšanu.
"Visu partiju elektorātos lielais vairākums ir pret bēgļu uzņemšanu. Jautājums - kā partijas uzrunā, skaidro," situāciju raksturoja sociologs. Viņš norādīja, ka skaidrāk par bēgļu jautājuma ietekmi uz partiju popularitāti varēs spriest, apkopojot jaunākos reitingus, jo partijas pašreiz skaidri izteikušas savas pozīcijas - VL-TB/LNNK un ZZS iestājušās pret, bet "Vienotība" - par bēgļu uzņemšanu.
Kā ziņots, Eiropas Komisija pagājušajā nedēļā ierosināja dalībvalstīm obligātā kārtā uzņemt 160 000 imigrantu no Itālijas, Grieķijas un Ungārijas. Latvijai papildus būtu jāuzņem 526 bēgļi. Latvija iepriekš bija paudusi piekrišanu 250 bēgļu uzņemšanai, tātad kopumā valstī būtu jāuzņem 726 bēgļi.
Valsts prezidents šodien turpina vakar sāktās sarunas ar Saeimā pārstāvētajām partijām par aktuālo bēgļu jautājumu. Vakar - pēc pirmajām politisko partiju sarunām ar Valsts prezidentu un citām diskusijām - koalīcijas partneri nemainīja savu pozīciju jautājumā par papildu bēgļu uzņemšanu - VL-TB/LNNK un ZZS neatbalsta šo soli.
