Portāls "Delfi", pēc aģentūras LETA arhīva datiem, piedāvā uzzināt, par kādiem deputātu pārkāpumiem pēdējos pāris mēnešos diskutēts saistībā ar viņu izdošanu administratīvai sodīšanai.
Pēdējos mēnešos gan Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB), gan Valsts ieņēmumu dienesta (VID) uzmanību vairākas reizes izpelnījies veselības ministrs un deputāts Guntis Belēvičs (ZZS).
Pēdējais no lūgumiem skatķits šonedēļ, kad Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija nepiekrita KNAB lūgumam ļaut administratīvi sodīt viņu saistībā ar interešu konfliktu. Par šo jautājumu gan vēl būs jālemj Saeimas sēdē.
Komisijas sēdē Janīne Kursīte-Pakule (VL-TB/LNNK) norādīja, ka balsojumā atturējusies, jo, lai gan, no vienas puses, izskatās, ka Belēvičs būtu formāli veicis pārkāpumu, taču, no otras puses, neesot izslēgta iespēja, ka kāds viņam cenšas atdarīt par aktivitāti neatliekamās medicīniskās palīdzības jomā.
Deputāte pieļauj iespēju, ka kāds, kuram Belēvičs ir "uzkāpis uz astes", varēja vērst KNAB uzmanību uz ministra attiecīgo lēmumu, un viņa nevēlas atbalstīt kādas ieinteresētās puses vēršanos pret ministru. Politiķe pauda, ka šodien sēdē abās pusēs bija gan vāji, gan spēcīgi argumenti. Ja Belēvičs aicinās viņu izdot, arī Kursīte-Pakule Saeimā balsos par viņa izdošanu un aicinās arī kolēģus no nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK rīkoties tāpat.
Belēvičs norādīja, ka aicinās Saeimu izdot viņu sodīšanai, lai viņš varētu aizstāvēt savu taisnību tiesā.
Belēvičs KNAB konstatētajam nepiekrīt.
Viņš komisijas sēdē sacīja, ka šajā situācijā "nav nekāda interešu konflikta". Uz vairākām iespējamām procedūras nepilnībām un tehniskajiem trūkumiem šajā lietā norādīja advokāte, kura kopā ar Belēviču piedalījās Ētikas komisijas sēdē. Belēvičs arī pauda pārliecību, ka atsevišķi KNAB darbinieki ir "politiski angažēti", par ko viņš esot informējis atbildīgās iestādes.
Savukārt KNAB priekšnieka vietniece Ilze Jurča sacīja, ka "visas šīs atrunas" vērstas uz mērķi Belēvičam izvairīties no atbildības, "nepamatoti diskreditējot" KNAB amatpersonas.
KNAB jau vasaras sākumā bija lūdzis Saeimai atļauju piekrist Belēviča administratīvai sodīšanai saistībā ar iespējamo interešu konfliktu, viņam lemjot par disciplinārlietu pret Zāļu valsts aģentūras (ZVA) direktori Ingunu Adoviču. Vasarā Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija vienojās, ka par Belēviča nodošanu administratīvai sodīšanai varēs lemt tikai tad, kad arī KNAB dos skaidrojumu par administratīvajā protokolā konstatētajām nepilnībām.
Saskaņā ar likumu valsts amatpersonai ir aizliegts, pildot savus pienākumus, sagatavot vai izdot administratīvos aktus, veikt uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas, slēgt līgumus vai veikt citas darbības, kurās šī amatpersona, tās radinieki vai darījumu partneri ir personiski vai mantiski ieinteresēti. Apkopojot pārbaudes rezultātus, KNAB secinājis, ka Belēvičs nav ievērojis šo aizliegumu.
KNAB iepriekš skaidroja - uzņēmuma "Saules aptieka" valdes locekļi ir Belēviča radinieki, arī SIA "Baltacon" 50% kapitāla daļu pieder Belēviča dēlam, kurš arī ieņem valdes priekšsēdētāja amatu šajā kapitālsabiedrībā.
Belēvičs kā veselības ministrs ir izdevis rīkojumu par dienesta pārbaudes veikšanu saistībā ar ZVA darbību informācijas izsniegšanā komersantiem. Pārbaudes sākšanai par pamatu bija "Saules aptiekas" un "Baltacon" iesniegums par ZVA rīcību, kurā norādīts, ka ZVA ir izpaudusi komersantu sniegtās ziņas par konkrētu medikamentu realizācijas apjomu, savukārt minētajām komercsabiedrībām par prasīto informāciju pieprasījusi samaksu atbilstoši ZVA pakalpojumu cenrādim.
Komercsabiedrības savā iesniegumā lūgušas ierosināt disciplinārlietu pret vairākām ZVA amatpersonām par komercnoslēpuma izpaušanu.
Belēvičs, pamatojoties uz dienesta pārbaudes rezultātiem, arī pieņēma lēmumu par disciplinārlietas ierosināšanu pret Adoviču, "tādējādi veicot ar amata pienākumu pildīšanu saistītas darbības interešu konflikta situācijā", norāda KNAB.
Par valsts amatpersonām noteikto komercdarbības ierobežojumu pārkāpšanu var piemērot naudas sodu no 70 līdz 350 eiro, atņemot tiesības ieņemt valsts amatpersonas amatu vai bez tā.
Savukārt oktobra sākumā parlaments piekrita VID lūgumam izdot Belēviču administratīvai sodīšanai par miljona eiro nedeklarēšanu.
VID vēstulē skaidroja, ka ministrs amatā stāšanās deklarācijā pagājušajā gadā nav norādījis aizdevumu viena miljona eiro apmērā.
Pats Belēvičs sacīja, ka aizmirsis norādīt šāda apmēra aizdevumu dēlam. Tā kā viņš deklarāciju pildījis pirmo reizi mūžā un, kad minēto kļūdu sapratis pats un vērsies VID. Tur viņš saņēmis atbildi, ka aizdevumu varētu norādīt deklarācijā par 2014.gadu, kura tuvākajā laikā jau bija jāiesniedz. Tomēr, tiklīdz viņš to izdarījis, ierosināta lieta.
"Es neesmu sniedzis nepatiesas ziņas, es pats sniedzu patiesas," sacīja ministrs.
Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai vēl tikai būs jālemj par piekrišanu deputāta HosamaAbu Meri (V) administratīvai sodīšanai par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu.
Komisijas vadītājs Vitālijs Orlovs (S) oktobra vidū informēja kolēģus, ka Abu Meri pastāstījis, ka viņam sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols. Abu Meri esot braucis no Jēkabpils uz Rīgu un pārsniedzis atļauto braukšanas ātrumu.
Šogad vairāki politiķi sodīti par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK) 7.jūnijā Vecrīgā ar automašīnu uzbrauca uz kājas sievietei, kura piedalījās dievkalpojumā. Gerhards incidenta brīdī bijis vieglā alkohola reibumā - viņam konstatēta 0,41 promile. Gerhardam par uzbraukšanu dievlūdzējai policija piemēroja septiņu eiro administratīvo sodu.
18.jūnijā Saeimas deputāta Jāņa Urbanoviča (S) stūrēta apvidus automašīna "Range Rover" Rēzeknē sadūrās ar velosipēdistu. Policija noskaidrojusi, ka šoferis veicis pagriešanās manevru un tajā brīdī automašīnā iebraucis velosipēdists. Pārbaudē noskaidrojies, ka šoferis pie stūres atradies skaidrā prātā.
Savukārt 27.maijā tirdzniecības centra "Mols" stāvvietā Saeimas deputāta Kārļa Seržanta vadītais transportlīdzeklis nedeva ceļu citai automašīnai, kas tuvojās no labās puses, kā rezultātā notika avārija. Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija vienbalsīgi piekrita Seržanta administratīvai sodīšanai par šo ceļu satiksmes negadījumu.
Saeima 10.septembrī piekrita deputātes Silvijas Šimfas (NSL) izdošanai administratīvai sodīšanai par valsts amatpersonu deklarācijas aizpildīšanas un iesniegšanas kārtības neievērošanu.
Lūgumu Šimfu izdot administratīvajai sodīšanai izteica Valsts ieņēmumu dienests (VID).
VID iesniegumā Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai norādīja, ka Šimfa deklarācijā par 2014.gadu nav norādījusi valdes priekšsēdētājas amatu sabiedriskajā organizācijā "Latgales Tūrisma asociācija", valdes locekles amatu partiju apvienībā "Atbildība - sociāldemokrātiska politisko partiju apvienība", kā arī partijā "Sociālā taisnīguma partija".
Šimfa atbildīgās komisijas deputātiem 9.septembrī skaidroja, ka attiecīgajās organizācijās bija vērsusies ar iesniegumu par ieņemamā amata atstāšanu, taču tagad ir zināms, ka šīs organizācijas nav no savas puses juridiski nokārtojušas šo jautājumu. Tāpat viņa norādīja uz nepieciešamību pilnveidot valsts amatpersonas deklarācijas aizpildīšanas sistēmu.
Stājoties deputātes amatā, Šimfa nav norādījusi minētos amatus, kā arī valdes locekles amatu "Latvijas Sociālo reformu biedrībā" un amatu Latvijas cilvēku ar īpašām vajadzībām organizācijā "Sustento", teikts iesniegumā.
VID norāda, ka Šimfa nav ievērojusi deklarācijas aizpildīšanas un iesniegšanas kārtību, tāpēc prasīja Saeimas atļauju viņu administratīvi sodīt.
Saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksu par valsts amatpersonas deklarācijas neiesniegšanu noteiktā termiņā, deklarācijas aizpildīšanas un iesniegšanas kārtības neievērošanu vai par nepatiesu ziņu norādīšanu deklarācijā var piemērot naudas sodu līdz 350 eiro.
Saeima 22.okrobrī nolēma piekrist Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) lūgumam ļaut administratīvi sodīt deputātu Artusu Kaimiņu (LRA) par amatu savienošanas ierobežojumu pārkāpšanu.
Iepriekš Kaimiņa izdošanu sodīšanai vienbalsīgi atbalstīja arī Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija.
KNAB vēlas sodīt Kaimiņu saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksa pantiem, kas paredz sodu par neatļauta amata, uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma izpildes neizbeigšanu likumā noteiktajā termiņā, kā arī par valsts amatpersonai noteikto ierobežojumu un aizliegumu pārkāpšanu. Par šiem pārkāpumiem var uzlikt naudas sodu no 70 līdz 300 eiro, atņemot tiesības ieņemt valsts amatpersonas amatu.
Šā gada pavasarī KNAB sāka pārbaudi par Kaimiņa iespējamo valsts amatpersonām noteikto amatu savienošanas ierobežojumu neievērošanu saistībā ar viņa atrašanos SIA "Suņu būda" valdes priekšsēdētāja amatā.
Kaimiņš savā amatpersonas deklarācijā par pagājušo gadu norādījis, ka līdz šā gada 17.martam bijis SIA "Suņu būda" valdes priekšsēdētājs. No 17.marta par šī uzņēmuma valdes priekšsēdētāju kļuvis Kārlis Ķuzis.
Kā norādīja KNAB, saskaņā ar likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 7.pantu Saeimasdeputātiem, ministriem un premjerministram ir atļauts savienot amatpersonas amatu tikai ar amatu, kuru viņi ieņem saskaņā ar likumu vai parlamenta apstiprinātajiem starptautiskajiem līgumiem, amatu arodbiedrībā, biedrībā vai nodibinājumā, partijā vai reliģiskajā organizācijā. Tāpat Saeimas deputātiem ir atļauts savienot amatpersonas amatu ar pedagoga, zinātnieka, ārsta, profesionāla sportista un radošo darbu.
Parlamentārieši var amatus savienot arī ar amatiem Saeimā, Ministru kabinetā un starptautiskajās organizācijās.
Kaimiņš iepriekš akcentēja, ka uzņēmumā "Suņu būda" atalgojumu nav saņēmis, turklāt pašlaik šī situācija jau ir novērsta un viņš vairs nav uzņēmuma valdes priekšsēdētājs. Deputāts šo situāciju skaidroja ar pieredzes trūkumu, proti, līdz šim viņš nav pildījis kādas amatpersonas pienākumus un nav bijis informēts par ierobežojumiem. "Kaimiņš vēl jauns un mācās," par sevi iepriekš sacīja politiķis.
Saeima 8.oktobrī nolēma piekrist "Vienotības" līderes Solvitas Āboltiņas administratīvai sodīšanai par augustā izraisītu avāriju.
Iepriekš Āboltiņas izdošanai piekrita arī parlamenta Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija.
Policija pēc Saeimas lēmuma izlems, kādu sodu Āboltiņai piemērot. Par šādu pārkāpumu var piemērot naudas sodu no 15 līdz 70 eiro, turklāt vainīgajam autovadītājam tiek piešķirti divi soda punkti.
22.augustā policija saņēma izsaukumu uz Brīvības ielu Juglā, kur bija noticis kāds satiksmes negadījums. Notikuma vietā policija konstatēja, ka negadījums noticis, jo Āboltiņas vadītā "Volkswagen" markas automašīna pārkārtojusies no otrās braukšanas joslas uz pirmo un deputāte nav pamanījusi pa pirmo braukšanas joslu braucošo "Škoda" markas auto, kuru vadīja Čehijas pilsonis.
Negadījumā cilvēki nebija cietuši un automašīnas avārijā nebija būtiski bojātas, tādēļ pēc notikušā fiksēšanas policija atļāva tām turpināt piedalīties ceļu satiksmē.
"Volkswagen" markas auto vadītājai tika noformēts administratīvā pārkāpuma protokols.