Trešdien, tiekoties ar Veselības aprūpes darba devēju asociāciju (VADDA), veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS) rosināja vērtēt priekšlikumu darbiniekiem izsniegt darba devēja apmaksāto brīvprātīgo apdrošināšanas polisi tikai tad, kad darbinieks veicis valsts apmaksātās profilaktiskās pārbaudes, informēja Veselības ministrijas (VM) pārstāvis Oskars Šneiders.
Tāpat būtu izvērtējams veselības pārbaužu apjoms, kas jāveic darbiniekiem atbilstoši ieņemamajam amatam - profilaktisko apskašu veikšana būtu jāattiecina uz visiem darbiniekiem, neatkarīgi no profesijas, uzskata ministrs. Tādējādi tiktu panākts, ka iedzīvotāju veselības problēmas tiktu savlaicīgi atklātas un no ātrākas ārstēšanas uzsākšanas iegūtu ne tikai pats pacients, bet arī darba devējs un valsts, jo ielaistu slimību ārstēšana rada zaudējumus ikvienam.
Tikšanās laikā Belēvičs arī uzsvēris, ka nepieciešams stiprināt veselības profilakses pasākumus attiecībā uz citām iedzīvotāju grupām - bērniem, jauniešiem, pensionāriem -, kur īpaša loma ir ģimenes ārstu komandas veiktajam darbam. Primārās veselības aprūpe ir pacientiem pieejamākā un izmaksu efektīvākā, tādēļ jāraugās, lai tā sasniegtu ikvienu iedzīvotāju, uzsvēris Belēvičs.
Veselības aprūpes pakalpojumu efektivizēšanas nolūkā VADDA un Latvijas Apdrošināšanas asociācijas pārstāvji vērsa uzmanību uz iespēju ciešāk sadarboties Nacionālajam veselības dienestam un apdrošinātājiem, lai izsekotu veikto samaksu par ārstēšanu līdz katram konkrētam pacientam. Tas ļautu izskaust situāciju, kad negodprātīgi komersanti par viena pacienta ārstēšanu piestāda rēķinu gan valstij, gan apdrošinātājiem.
Belēvičs pilnībā atbalstīja šo ierosinājumu un informēja par ieceri e-veselības gaitā ieviest elektroniskās uzskaites sistēmu kā Somijā, kur iedzīvotāji ar karti norēķinās par kompensējamajiem medikamentiem un veselības aprūpes pakalpojumiem.
Tādējādi būtiski uzlabojas arī izlietoto valsts līdzekļu uzskaite, jo valsts apmaksātie medikamenti un veselības aprūpes pakalpojumi ir viegli izsekojami līdz ikvienam pacientam. Tas ļautu arī novērst situāciju, kad dubulti tiek veikti vieni un tie paši izmeklējumi dažādās ārstniecības iestādēs, piebildis Belēvičs.
Veselības ministrs asociāciju informējis arī par ieceri piesaistīt ārvalstu pacientu medicīnas tūrisma attīstībai. Kā vienu no risinājumiem labvēlīgākas uzņēmējdarbības attīstībai Belēvičs minējis iespēju Jūrmalā izveidot brīvās ekonomikas zonu medicīnas, rehabilitācijas un kurortoloģijas pakalpojumu sniegšanai.
Tāpat veselības ministrs aicināja VADDA pārstāvjus iesaistīties ar priekšlikumiem veselības aprūpes organizācijas jautājumos, vērtējot gan cilvēkresursu nodrošinājumu un jauno speciālistu apmācību, gan rūpējoties par sabiedrības veselības uzlabošanu un veselīga dzīvesveida popularizēšanu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
