Latvija ir pateicīga Kanādai par lēmumu kļūt par ietvarvalsti Latvijā izvietojamajam starptautiskajam bataljonam, tiekoties ar Kanādas bruņoto spēku komandieri ģenerāli Džonatanu Vānsu, pauda aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS).
Bergmanis 14. septembrī tikās ar Vānsu, kurš ieradies darba vizītē Latvijā, lai pārrunātu Varšavas NATO samita lēmumu īstenošanas gaitu, kas saistās ar Kanādas kā Latvijā izvietotās kaujas grupas ietvarvalsts plāniem un veicamajiem uzdevumiem kontingenta izvietošanai Latvijā.
"Mēs esam ļoti pateicīgi Kanādai par lēmumu kļūt par ietvarvalsti Latvijā izvietojamajam starptautiskajam bataljonam. Mēs novērtējam jūsu valsts pienesumu aliansei, jo īpaši mūsu reģiona drošībai. Varšavas samita lēmums ir vēsturisks mūsu valstij un mūsu reģionam," sarunas sākumā uzsvēra Bergmanis.
Kanādas bruņoto spēku komandieris atbildēja, ka Kanādas bruņotie spēki šo NATO lēmumu uztver ar vislielāko atbildību un ir pilnībā gatavi realizēt izvirzītos uzdevumus.
"Mēs esam bijuši un būsim labs sabiedrotais Latvijai, un šajā sadarbībā mēs kārtējo reizi to apliecināsim visai pasaulei. Kanādas bruņotajiem spēkiem šī būs laba pieredze, ņemot vērā to, ka kaujas grupā būs vairāku valstu karavīri. Mēs esam tam gatavi militārā ziņā un visas pārējās detaļas atrisināsim laika gaitā," pauda Vānss.
Bergmanis atzina, ka Latvijai būtiska ir bruņoto spēku spēju stiprināšana, bet atturēšanas ziņā kritiski svarīga ir arī alianses klātbūtne reģionā. Tādēļ Latvija ir ļoti gandarīta par Varšavas NATO samita lēmumiem palielināt šo klātbūtni reģionā.
"Uzņemošās valsts atbalsts ir mūsu prioritāte līdz ar mūsu pašu spēju attīstību. Esmu personīgi gatavs iesaistīties, lai risinātu visus jautājumus saistībā ar Kanādas vadošās kaujas grupas izvietošanu Latvijā, kur vien tas nepieciešams," piebilda aizsardzības ministrs.
Jau ziņots, ka septembra sākumā Latvijā notika darba vizīte, kuras laikā vairāk nekā 150 ekspertu no Kanādas, Spānijas, Slovēnijas, Itālijas un Polijas bruņotajiem spēkiem ar Latvijas Nacionālo bruņoto spēku pārstāvjiem pārrunāja Kanādas vadītās daudznacionālā bataljona kaujas grupas izvietošanu Latvijā. Eksperti iepazinās ar Nacionālo bruņoto spēku infrastruktūru Sauszemes spēku kājnieku brigādē, Gaisa spēku aviācijas bāzē Lielvārdē, Daugavpils novada apmācību teritorijā "Meža Mackeviči" infrastruktūras objektu/nekustamo īpašumu "Mežaine", Skrundā un poligonu "Lāčusils".
Savukārt 8. jūlijā NATO samitā Varšavā tika apstiprināta vienošanās par NATO sabiedroto spēku klātbūtni Baltijas valstīs un Polijā rotācijas kārtībā. Tika pieņemts lēmums, ka 2017. gadā Latvijā, Polijā, Igaunijā un Lietuvā izvietos daudznacionālas bataljona lieluma kaujas grupas, Latvijā izvietotās kaujas grupas ietvarvalsts būs Kanāda, par pārējo valstu iesaisti tiks paziņots vēlāk. Kaujas grupu izveides un izvietošanas mērķis ir veicināt NATO īstenoto atturēšanu un stiprināt alianses aizsardzību.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
