Foto: AFI
Eksbaņķieris, Saeimas deputāts Andris Bērziņš (ZZS) uzskata, ka tikai viena kandidāta esamība Valsts prezidenta vēlēšanām neliecina par pietiekamu demokrātiju.

Intervijā Bērziņš atceras Saeimas Juridiskā biroja vadītāja Gunāra Kusiņa lekciju deputātiem par Satversmi, no kuras varot saprast, ka prezidents būtu jāizvēlas no tautas kalpu vidus. "Tad šim kandidātam jau būtu tautas atbalsts, jo viņš jau ir izgājis kaut kādu izvērtēšanu. Tas ir mans gadījums. Man jau ir pietiekams - daudzu tūkstošu vēlētāju - atbalsts," saka prezidenta amata kandidāts.

Saeimas deputāts noliedz Ventspils mēra Aivara Lemberga iespējamo ietekmi uz viņu Valsts prezidenta amatā. "Katru vērtē pēc viņa rīcības, un es domāju, ka mana iepriekšējā darbība ir parādījusi, kā es rīkojos. Lai cilvēki to izvērtē. Man nav par ko taisnoties," par sevi ir pārliecināts eksbaņķieris un piebilst, ka nav rīkojies un nerīkosies Lemberga interesēs.

Kā ziņots, Valsts prezidenta vēlēšanām bija pieteikti divi kandidāti - pašreizējais Valsts prezidents Valdis Zatlers un Bērziņš.

Zatleru izvirzījuši "Vienotības" frakcijas 33 deputāti un astoņu deputātu lielā opozīcijā esošā apvienības "Par labu Latviju" (PLL) frakcija.

Pēc Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) kopīgās valdes un frakcijas sēdes pieci ZZS Saeimas frakcijas deputāti pirmdien paziņoja, ka Valsts prezidenta amatam izvirzīs eksbaņķieri Saeimas deputātu Andri Bērziņu (ZZS). Bērziņu nolēmuši virzīt Jānis Vucāns, Iveta Grigule, Aivars Dronka, Kārlis Seržants un Staņislavs Šķesters.

Lai Valsts prezidents tiktu ievēlēts, nepieciešama 51 deputāta balss.

Plānots, ka Valsts prezidenta vēlēšanu pirmā kārta notiks 2.jūnijā.

Par izvirzītajiem kandidātiem būs jābalso vienlaikus aizklātā balsošanā ar vēlēšanu zīmēm.

Ja pirmajā vēlēšanu kārtā neviens nebūs ieguvis ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu, tad par visiem kandidātiem balsos otrreiz. Ja arī tad neviens netiks ievēlēts, vēlēšanas turpinās, izslēdzot ikvienā turpmākajā vēlēšanu kārtā to kandidātu, kas iepriekšējā kārtā ieguvis vismazāk balsu. Vēlēšanas turpinās, līdz viens no kandidātiem iegūst ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu.

Ja Valsts prezidenta vēlēšanu pēdējā kārtā neviens kandidāts nebūs ieguvis ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu, būs jārīko jaunas vēlēšanas. Kandidatūras jaunām vēlēšanām būs jāizvirza ne vēlāk kā piecas dienas pēc pēdējās vēlēšanu kārtas.

Jaunām Valsts prezidenta vēlēšanām Saeimas Prezidijam būs jāsasauc Saeimas sēde ne agrāk kā desmit dienas un ne vēlāk kā 15 dienas pēc pēdējās vēlēšanu kārtas.

Ja arī jaunu vēlēšanu pēdējā kārtā neviens kandidāts nebūs ieguvis ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu, atkārtoti rīkos jaunas vēlēšanas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!