Foto: LETA
Aiz sausām ziņām un faktiem mēs bieži vien nepamanām reālus cilvēkus ar viņu priekiem un bēdām, sāpēm un cerībām. 2013.gada 21.novembrī sabruka lielveikala 'Maxima' jumts, sev līdzi aiznesot 54 cilvēku dzīvības. Portāls "rus.Delfi.lv" un "Cālis.lv" tikās ar rīdziniekiem, kuri gadu atpakaļ pazaudēja savus tuviniekus, kā arī intervēja Zolitūdes iedzīvotājus, lai uzzinātu, kā ir mainījusies viņu dzīve pēdējā gada laikā.

Foto: Privātais arhīvs
Vai es atceros pagājušā gada 21.novembri? Šajā dienā no Maskavas mājās gaidījām tēti. Mamma grasījās doties uz lidostu viņu sagaidīt. Neilgi pirms tam mēs sastrīdējāmies par kaut kādiem sīkumiem, kā tas pusaudžu vecumā mēdz notikt. Ejot prom, mamma man teica: "Atā, meitiņ!" Es viņu pavadīju ar acīm un apsēdos pie datora pildīt angļu valodas mājasdarbus.

Lasīt vairāk

Foto: F64
Iespējams, jūs būsiet pārsteigti, taču mēs gaidījām šo dienu. Divu – trīs nedēļu laikā mēs no biroja vērojām, kā ikdienu lielas kravas automašīnas veda milzīgus maisus (aptuveni metrs reiz metrs) ar zemi, kas tika izkrauti un novietoti tieši uz veikala jumta. To visu vēl appludināja lietus. Mēs bieži vien pieķērām sevi domājot: kad tas viss sabruks? Tas ir skumji, taču mūs nepameta doma, ka tas ir tikai un vienīgi laika jautājums.

Lasīt vairāk

Foto: Privātais arhīvs
2013.gada 21.novembris manai ģimenei bija parasta diena. Vienu no mūsu bērniem nogādājām skolā, otru bērnudārzā. Tad ar vīru un suņiem devāmies pastaigā – mums bija četri suņi. Paspējām pat nedaudz sastrīdēties. Vīrs strādāja no mājām, kamēr es netālu rosījos. Tā bija mūsu kopdzīves gadadiena, tādēļ vakarā plānojām doties uz veikalu pēc šampanieša un pārtikas produktiem. Andrejs visu laiku atlika veikala apmeklējumu uz vakaru un es viņam neiebildu.

Lasīt vairāk

Foto: LETA
Diez vai es kādreiz spēšu aizmirst šo dienu. Pirmkārt man darbā saplīsa spogulis. Es parasti tādiem sīkumiem nepievēršu vērību, bet šajā reizēm mani burtiski it kā aplēja ar verdošu ūdeni. Bija slikta sajūta, un es sev burtiski nevarēju atrast vietu. Lai kaut nedaudz nomierinātos, nolēmu doties uz baznīcu un pēc tam man uz visu atlikušo dienu palika vieglāk.

Lasīt vairāk

Foto: LETA
Es ļoti labi atceros pagājušā gada 21.novembri. Bija tumšs vakars, lietus, manai mājai tieši aiz loga ir iela, pa kuru norit transporta plūsma uz Zolitūdi. Tā kā pulkstenis rāda ap 18:00, uz ielas ir ierastie sastrēgumi. Bet tad pēkšņi ieskanējās sirēnas, garām pabrauca viena ugunsdzēsēju mašīna, tad otra, tad arī trešā. Kļuva skaidrs, ka kaut kur notikusi liela nelaime, bet, kur tieši – tas nebija skaidrs. Tieši šajā brīdī piezvanījām visiem saviem draugiem, radiem un apvaicājāmies, vai ar viņiem viss ir kārtībā.

Lasīt vairāk

Foto: Privātais arhīvs
Apritējis gads kopš 37 gadus vecā Jūlija Burdukēviča tika aprakta zem veikala "Maxima" betona bluķiem. Viņa bija
Zolitūdes traģēdija
s upuris ar pēdējo kārtas numuru – 54. Mammu un audžumammu zaudēja trīs meitenes - Daniela, Diāna un Sņežana, bet vienīgo meitu – pensionāru pāris. Kā aizritējis šis gads un kā dzīvo ģimene pēc smagajiem pārdzīvojumiem, stāsta bojā gājušās Jūlijas mamma Ludmila Larkina, kura ar vīru arī uzņēmušies trīs māsu audzināšanu.

Lasīt vairāk

Foto: DELFI Aculiecinieks
21.novembrī valsti pārņēma sēras: aptuveni pirms gada Zolitūdē veikala "Maxima" jumta nogruvuma dēļ dzīvību zaudēja 54 cilvēki. Starp bojā gājušajiem bija arī Jesipenko pāris: Jeļena un Mihails. Viņu dēls Filips kļuva par bāreni 14 gadu vecumā.

Lasīt vairāk

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit