Respektējot mediju nevalstisko organizāciju viedokli un to izteiktos konceptuālos iebildumus, Tieslietu ministrija (TM) nevirzīs plašu rezonansi guvušos, sagatavotos grozījumus likumā "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem".
Kā norādīja TM preses pārstāve Līva Rancāne, vienlaikus TM uzsver, ka kriminālprocesā iesaistīto personu, jo īpaši cietušo, cilvēktiesību ievērošana ir svarīgs priekšnosacījums mediju darbībai demokrātiskā un tiesiskā valstī. Tāpēc ministrija pauž savu gatavību kopā ar žurnālistu profesionālajām organizācijām organizēt tematiskos pasākumus - konferences, seminārus - par nevainīguma prezumpciju kriminālprocesā, par noziedzīgā nodarījumā cietušo personu tiesību aizsardzību, lai nodrošinātu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvā par noziegumos cietušo tiesību aizsardzību un citos tiesību aktos noteikto tiesību efektīvu aizsardzību arī praksē.
TM atbalsta mediju un tiesībsargājošo iestāžu sadarbību ikdienā, lai sabiedrība savlaicīgi uzzinātu par tai nozīmīgiem kriminālprocesiem tādā veidā, kas garantē procesā iesaistīto personu cilvēktiesību atbilstošu aizsardzību.
Tāpat TM aicina tiesībsargu paust savu nostāju par to, kā vislabāk garantēt preses brīvības un cietušo personu tiesību sabalansētu aizsardzību.
Februārī darbā grupā, kas strādā pie grozījumiem likumā "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem", netika panākta vienošanās par likuma grozījumu redakciju un to virzību.
Savukārt janvāra beigās tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK) uzdeva atsaukt negatīvu rezonansi guvušos grozījumus likumā "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem" un nodot atpakaļ tos izskatīšanai darba grupā. "Likumdošanas procesā vienmēr ir nepieciešams dialogs ar visām ieinteresētajām nevalstiskajām un profesionālajām organizācijām," toreiz pauda Rasnačs, papildinot, ka vēl jo vairāk, ja tiesiskā regulējuma izmaiņas vai tā precizēšana tieši skar attiecīgās profesijas darbu.
Pašlaik likums nosaka, ka nav publicējami pirmstiesas izmeklēšanas materiāli bez prokurora vai izmeklētāja rakstveida atļaujas, bet tiesvedības procesa atspoguļojumā nav pieļaujama tādu materiālu publicēšana, kuri pārkāpj nevainīguma prezumpciju. Atklātās tiesas sēdēs žurnālisti drīkst izdarīt tehniskus ierakstus, ja tas netraucē tiesas procesa norisi, paredz pašreizējā likuma redakcija.
Savukārt TM piedāvātie grozījumi paredzēja noteikt aizliegumu publicēt kriminālprocesa materiālus līdz kriminālprocesa pabeigšanai un galīgā nolēmuma stāšanās spēkā brīdim. TM arī rosināja noteikt, ka nav publicējamas pirmstiesas kriminālprocesā iegūtās ziņas līdz tā pabeigšanai bez prokurora vai izmeklētāja atļaujas. TM izstrādātajā likumprojektā bija teikts, ka lietas atspoguļojumā nav pieļaujama tādu ziņu publicēšana, kuras pārkāpj nevainīguma prezumpciju vai privātās dzīves neaizskaramību. Papildus ar grozījumiem tika piedāvāts precizēt, ka atklātās tiesas sēdēs žurnālisti drīkst izdarīt tehniskus ierakstus saskaņā ar tiesvedības procesa norisi reglamentējošiem normatīvajiem aktiem, bija teikts TM izstrādātajā likumprojektā.
Kā pamatojums šādām izmaiņām minēta Eiropas Savienības direktīva, kas paredz, ka dalībvalstīm jānodrošina, ka tiek veikti atbilstoši pasākumi cietušo personu privātās dzīves aizsardzībai. Viens no privātās dzīves aizsardzības mehānismiem ir ierobežojumi kriminālprocesa materiālu publiskošanai.
Likumprojektā bija skaidrots, ka aizliegumu publicēt kriminālprocesa materiālus līdz kriminālprocesa pabeigšanai un galīgā nolēmuma stāšanās spēkā brīdim plānots, jo saskaņā ar Kriminālprocesa likumu krimināllietā esošie materiāli ir izmeklēšanas noslēpums un ar tiem drīkst iepazīties tikai attiecīgas amatpersonas, kā arī personas, kurām amatpersonas attiecīgos materiālus uzrāda likumā paredzētajā kārtībā.
