A. Guļāns piektdien norādīja, ka komisijas ziņojumā nav nosaukti pieļautie pārkāpumi, kāpēc jāsāk pārbaude par J. Skrastiņa atbrīvošanu. A. Guļāns norādīja, ka ziņojumā ir “vispārējas frāzes un subjektīvi secinājumi, kas nav pamatoti ar faktiem”. Lai sāktu pārbaudi, nepietiekot ar vispārīgām frāzēm — jāmin konkrēti fakti, kā ģenerālprokurors pārkāpis likumu vai rīkojies necienīgi. Ja fakti netiks nosaukti, A. Guļāns pieļāva, ka pārbaudi varētu pat neierosināt, jo tiesnesis var pārbaudīt tikai minētos faktus, nevis veikt izmeklēšanu vai analizēt deputātu vērtējumu. Izmeklēšanas komisijas loceklis Dzintars Rasnačs BNS teicis, ka A. Guļānam, neiesaistoties diskusijās, tomēr būtu jānodod deputātu iesniegums pārbaudei.
A. Guļāns negatīvi novērtēja deputātu vēlmi kādu “sevišķi konfidenciālu informāciju” sniegt tikai pārbaudi veicošajam tiesnesim: “Augstākā tiesa neiesaistīsies politiskās spēlēs un pārbaudi, ja tāda būs, šajā lietā veiks maksimāli atklāti, informējot sabiedrību par konkrētiem likumpārkāpumiem, kurus inkriminē ģenerālprokuroram, un par pārbaudē atklāto.” Viņš piebilda, ka deputātu tāpat kā citu pilsoņu pienākums ir ziņot par noziegumiem attiecīgām iestādēm, kā piemēru minot komisijas ziņojumā apgalvoto, ka “cilvēku tirdzniecības pakalpojumu pavedieni ved uz dažu tiesībsargājošo institūciju (izņemot tiesas) amatpersonām, tai skaitā arī uz Ģenerālprokuratūru un citām prokuratūras iestādēm”. Par šāda nozieguma izdarīšanu jāinformē tiesībaizsardzības iestādes, uzskata A. Guļāns.