Čiekurkalna attīstības biedrība pauž satraukumu un ir pret Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra (VAMOIC) un Aizsardzības ministrijas nodomu nojaukt vairākas Krusta kazarmu kompleksā ietilpstošās ēkas, portālu "Delfi" informēja biedrības valdes loceklis Kaspars Spunde.
Saskaņā ar Iepirkumu uzraudzības biroja mājas lapā atrodamo informāciju, šā gada 11. jūnijā VAMOIC ir izsludinājis atklātu konkursu "Projektēšana un ēku nojaukšana Krustabaznīcas ielā 11, Rīgā, Krustabaznīcas ielā 9, Rīgā un Krustabaznīcas ielā 9b, Rīgā". Atbilstoši izsludinātajā iepirkumā minētajām adresēm, secināms, ka plānots nojaukt vairākas vēsturiskas Krusta kazarmu kompleksa ēkas, tajā skaitā, virsnieku dzīvokļu māju, vēsturisko pulka komandiera māju, zirgu staļļus, zirgu hospitāli un zirgu barības rezerves glabātuvi.
Tiek uzsvērts, ka Krusta kazarmas ir būvētas 1913. gadā pēc ievērojama Rīgas pilsētas arhitekta R. G. Šmēlinga projekta. Kazarmas tika projektētas un būvētas kā vienots ansamblis historisma stilā speciāli militāro vienību izmitināšanai – toreiz 16. Irkutskas huzāru pulka vajadzībām. Vēlāk tajās tika izvietoti Latviešu strēlnieku pulki, bet pirmās brīvvalsts laikā tur mājvietu rada Vidzemes artilērijas pulks, Smagās artilērijas pulks un Bruņu vilciena divīzija.
Pēc Padomju armijas aiziešanas, kopš 1994. gada Krusta kazarmās mitinās Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Štāba baltaljons. Tādejādi, kopš pašiem pirmsākumiem kazarmas kā vienots ēku kopums ir kalpojušas vienīgi militārām vajadzībām, un laiku lokos bijušas nesaraujami saistītas ar Latvijas vēsturi, kas tās padara par unikālu militārās vēstures pieminekli.
Čiekurkalna attīstības biedrība aicina Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju piešķirt visam Krusta kazarmu kompleksam valsts nozīmes kultūras pieminekļa statusu, lai nepieļautu kazarmu ēku iznīcināšanu, un, atbilstoši to statusam, saglabātu un uzturētu tās kā Latvijas militārās vēstures un arhitektūras vērtību, norāda Spunde.
Kā portālam "Delfi" skaidro Aizsardzības ministrijas (AM) pārstāve Anete Gnēze, "kopš infrastruktūras objektu pārņemšanas no Padomju armijas, saglabājušies vairāki NBS infrastruktūras objekti, kuri zaudējuši funkcionālo vērtību un rada potenciālu apdraudējumu iedzīvotājiem".
AM, "ņemot vērā, ka apkārtējo iedzīvotāju drošība ir prioritāte un to, ka vienlaicīgi nepieciešams pielāgot esošos objektus NBS spēju attīstībai un vienību vajadzībām, tika pieņemts demontēt ēkas Krustabaznīcas ielā 9b un 11".
"Šo ēku atjaunošana netika atzīta kā saimnieciski pamatojama, tām netika atzīta kultūrvēsturiska vērtība un NBS nebija paredzējuši to turpmāku izmantošanu," norādīja Gnēze. "Gadījumā, ja kāda ēka tiks atzīta par valsts kultūras pieminekli, tā netiks nojaukta, un tiks uzturēta pieejamo resursu ietvaros, kā, piemēram, Virsnieku nams Liepājā."
"Tāpat arī gadījumā, ja Krustabaznīcas bāzes plāni paredzēs turpmāku ēku izmantošanu esošajā veidolā un to atjaunošanu attaisnos izmaksu aprēķini, šīs ēkas tiks izslēgtas no nojaucamo ēku saraksta," skaidroja AM pārstāve. Tāpat AM atgādina, lai tai nav rīcībā tādi finanšu līdzekļi, kas paredzētu vēsturisko liecību atjaunošanu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
