Prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka skaidroja, ka par sodu un atbildību mīkstinošiem atzīstami vismaz četri apstākļi, tajā skaitā vainas atzīšana un nožēlošana. Piemērojot sodu, tika ņemts vērā, ka valsts noslēpuma izpaušana nebija saistīta ar vēlmi brīdināt iespējamos noziedzīgā nodarījuma izpildītājus, bet gan atturēt kādu personu no iespējamās iesaistīšanās tajā.
"Kā sodu mīkstinošs faktors ir atzīstamas notiesāšanas juridiskās sekas, proti, tas ir šķērslis turpmāk ieņemt jebkuru ar tiesu varu saistītas amatpersonas statusu. Kriminālsoda piemērošanas blakus efekts attiecībā uz vainīgās personas profesionālo jomu ir skaidri norādāms kā sodu ietekmējošs faktors katrā ziņā tad, ja ar notiesāšanu tā zaudē profesionālo vai saimniecisko pamatu. Šis ar kriminālsodu saistītais blakus efekts var padarīt sankciju par jūtamāku, tāpēc var būt iemesls tās mīkstināšanai", skaidrojot iemeslus, kādēļ Kušķim piemērots piespiedu darbs, norādīja Eiduka.
Šis soda noteikšanas faktors konkrētajā situācijā iegūst ļoti nozīmīgu lomu, piebilda Eiduka.
Bijušais tiesnesis, vienojoties ar prokuratūru, saņēmis vien 50 stundu piespiedu darbu, kuru jau atstrādājis, šonedēļ vēstīja LTV raidījums "Panorāma".
Būdams atbildīgs par atļauju došanu telefonsarunu noklausīšanai, kā arī kratīšanas veikšanai, viņš bija brīdinājis cilvēkus, kuru sarunas interesēja policiju, vēsta raidījums.
Par šo pārkāpumu bargākais sods ir brīvības atņemšana līdz pieciem gadiem vai naudas sods līdz 200 minimālajām mēnešalgām.
Kušķis bija viens no trim likvidētās AT Krimināllietu tiesu palātas tiesnešiem, kas netika pārcelti darbā uz AT Krimināllietu departamentu.
25.februārī Kušķis lūdza viņu atbrīvot no AT tiesneša amata pēc paša vēlēšanās. Saeima to arī 12.martā izdarīja.
