Lai cīnītos ar korupciju, bijušais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) KNAB operatīvo izstrāžu nodaļas vadītājs Juris Jurašs iestājies bijušā tieslietu ministra Jāņa Bordāna vadītajā Jaunajā konservatīvajā partijā.
Kā trešdien preses konferencē pastāstīja pats Jurašs, viņš no Jaunās konservatīvās partijas saraksta kandidēs pašvaldību velēšanās, lai iegūtu vietu Rīgas domē.
Jaunās konservatīvās partijas vadītājs un bijušais tieslietu ministrs Jānis Bordāns sacīja, ka kopš partijas dibināšanas pirms diviem gadiem tā ir nostiprinājusies. Partija nav centusies iesaistīt sabiedrībā pazīstamus cilvēkus, kā to darījuši citi politiskie spēki, jo "tie izrādās blēži".
Gada sākumā saņemti jau 90 cilvēku iesniegumi, kuros izteikta vēlēšanās iestāties partijā.
Vaicāts par to, kas būs Jaunās konservatīvās partijas Rīgas mēra kandidāts, Bordāns atbildēja, ka "katrs no mums ir gatavs kļūt par Rīgas mēru, bet kurš tas būs – to noteiks vēlētāju balsis". Bordāns uzsvēra, ka viņa vadītajai partijai ir interese ne tikai par Rīgas domi, bet arī par citām pašvaldībām. Nopietns darbs jau esot sākts saistībā ar Ķekavas pašvaldību, Ropažiem, Limbažiem un Liepāju.
Skaidrojot iemeslus, kāpēc viņš pievērsies politikai, Jurašs sacīja, ka, viņaprāt, Latvijā patlaban valda nespēja un nevēlēšanās apkarot korupciju. Bijušais KNAB darbinieks gan uzsvēra, ka tas nenozīmē, ka nav godīgu un profesionālu darbinieku, kas šo darbu varētu darīt. "Savulaik KNAB tika izveidota kā iestāde, kas korupcijas problēmu risinātu kompleksā veidā – gan apkarojot, gan novēršot korupciju. Šāda iestāde efektīvi var strādāt tikai ar cienījamu un godīgu, un profesionālu vadītāju, kas ar komandu var efektīvi sadalīt uzdevumus un realizēt tos dzīvē. Patlaban no tā pāri nav palicis nekas," rezumēja Jurašs.
Bijušī KNAB amatpersona skaidroja, ka šobrīd politisko dienas kārtību nosaka korumpanti, kurus gan Saeimā, gan Rīgas domē un citās valsts un pašvaldību iestādēs pārstāv pie varas esošās politiskās partijas.
"Nav cerību, ka kaut kas var manīties," noteica bijusī KNAB amatpersona. Viņš atgādināja, ka korupcijas apkarošanas jomā šobrīd ir izveidojusies situācija, ka kriminālprocess tiek rosināts nevis par kukuļa piedāvājumu amatpersonām, bet pret amatpersonām, kuras nevar panākt šī kriminālprocesa izmeklēšanu. Viņš norādīja, ka par viņam piedāvāto miljona eiro lielo kukuli joprojām nav sākts kriminālprocess, viņš nav izjautāts, tāpat nav veiktas jebkādas citas izmeklēšanas darbības. "Viss izdarīts tāpēc, lai iesaistītās personas netiktu sauktas pie atbildības," Jurašs sniedza savu vērtējumu.
Tāpat viņš minēja, ka 2016. gadā Saeimas pieņemtie grozījumi KNAB likumā tā brīža KNAB vadītājam Jaroslavam Streļčenokam iedeva papildu instrumentus, lai veiktu reorganizāciju birojā. Tās rezultātā vadošie KNAB darbinieki bijuši spiesti pamest biroju. Pārsvarā tie bijuši darbinieki, kuri nav baidījušies norādīt uz biroja vadītāju neizdarībām. "Reorganizācija veikta korumpantu interesēs, lai viņi varētu mierīgi gulēt, nebaidoties, ka kādu dienu viņiem atnāks pakaļ," sacīja Jurašs.
"Patlaban KNAB ir kļuvis par butaforiju, par izkārtni. Korupcijas apkarošana reāli nenotiek un nekas neliecina, ka kaut kas varētu mainīties," vēlreiz uzsvēra Jurašs, norādot, ka korupcijas apkarošanai nav atbalsta ne no vadības, ne no prokuratūras, nemaz nerunājot par politisko gribu apkarot korupciju. "Lielā mērā var teikt, ka korupcijas apkarotāji ir veiksmīgi apkaroti," pauda Jurašs.
Viņš minēja, ka korupcija ir iesakņojusies gan Saeimā, gan Rīgas domē, uzsverot , ka Rīgas domes vadībai atļauts ciniski un augstprātīgi reaģēt uz norādītajiem pārkāpumiem. "Nils Ušakovs uzspļauj visai sabiedrībai," sacīja Jurašs, norādot, ka par Rīgas domes un tās struktūrvienību darbībām sākti vairāki kriminālprocesi.
"Rīgas dome ir vislielākais korupcijas perēklis mūsu valstī. Tā iesakņojusies gan Rīgas domes vadībā, gan visās tās struktūrvienībās," sacīja Jurašs, papildinot, ka šāda situācija kopumā apdraud valsts drošību.
