Ušakovs darba vizītē apmeklēja Vašingtonu, kur tikās ar senatoru Lindsiju Gremu, Nacionālā izlūkdienesta pirmo direktoru diplomātu Džonu Negroponti. Viņam bija arī tikšanās Nacionālajā drošības padomē, Kongresā un Valsts departamentā.

"Izteicu tieši savu pozīciju kā partijas "Saskaņa" līderis un Rīgas mērs – skolu reforma rada nopietnus riskus iekšējai stabilitātei un Latvijas drošībai; tā ir vērtējama vienīgi kā politiska provokācija," norāda Ušakovs.

Ušakovs arī apgalvo, ka apmeklējis Vašingtonu kā "Saskaņa" līderis.

Kā ziņots, Ministru kabinets decembra sākumā izskatīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par pāreju uz mācībām valsts valodā vispārējās izglītības iestādēs un to konceptuāli atbalstīja.

Patlaban IZM piedāvājums paredz, ka reformai mazākumtautību izglītības iestādēs būtu jābūt ieviestai 2021./2022.mācību gadā, nosakot, ka mācības pirmsskolā notiktu bilingvāli, sākumskolā (1.– 6.klasē) tiktu nodrošināti trīs bilingvālās izglītības modeļi, pamatizglītības posma noslēgumā (7.– 9.klase) 80% mācību procesa būtu nodrošināmi valsts valodā, savukārt vidusskolās (10.–12.klase) mācības notiktu tikai latviešu valodā.

Līdz šādam rezultātam tiktu nonākts pakāpeniski. 2019./2020.mācību gadā 80% mācību valsts valodā pamatskolā būs jānodrošina tikai 7.klasē, 2020./2021.mācību gadā – 7. un 8.klasē, savukārt 2021./2022.mācību gadā mācības latviešu valodā 80% apjomā notiktu jau visā pamatskolas noslēguma posmā.

Arī pāreja uz mācībām latviešu valodā vidusskolā notiktu pakāpeniski – sākumā, 2020./2021.mācību gadā.