Foto: LETA
Vasaras saulgriežu svētku svinēšana tautiskā garā - kā šos svētkus iesaka svinēt folkloristi, nenonāk pretrunā ar kristīgajām vērtībām, ja vien šie svētki tiek svinēti atbildīgi, ar mēra sajūtu un neiesaistoties okultās darbībās, atzīst portāla "Delfi" aptaujātie luterāņu, katoļu un baptistu konfesiju vadītāji.

Jāņu svinēšanai mūsdienās vairs nav nekādas reliģiskas nozīmes un, izņemot jaunpagānisma un maģijas rituālus, Līgo svētku tradīcijas nav pretrunā ar kristietību. Svētkos vajadzētu baudīt dabas krāšņumu, tuvu cilvēku kompāniju, kā arī ievērot vispārējos morāles principus, nepiedzerties un papardes ziedu meklēt tikai nopietnām attiecībām un tautas nākotnei, norāda Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) arhibīskaps Jānis Vanags, Latvijas Romas katoļu baznīcas Rīgas arhibīskaps-metropolīts Zbigņevs Stankevičs un Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Pēteris Sproģis.

Bīskapi paši svin Jāņus

Luterāņi, tāpat kā citi kristieši, nepiedalās citu reliģiju rituālos, portālam "Delfi" atzīst Vanags. Viņam pašam gan ar Jāņu svinēšanu problēmu neesot, jo arhibīskaps tos neuzskata ne par pagānu svētkiem, ne par reliģisku pasākumu.

"Atceros, kā Jāņus svinēja manā bērnībā, kad vakara krēslā kaimiņi no apkaimes sētām sanāca apslēptā meža pļavā, kur no ceļa nevarēja redzēt ugunskuru. Padomju laikā bija jāslēpjas no modrām acīm. Tur nebija nekā kristīga vai pagāniska," atzīmē Vanags.

Viņš norāda, ka latviskas Jāņu svinēšanas paraugs ir Skroderdienas Silmačos. Izņemot Ābramu, Joski un Sāru, darbojošās personas ir latvieši, kristieši, luterāņi. "Bet vai Skroderdienu Jāņi ir reliģisks notikums? Ja nu vienīgi tā vieta, kur Dūdars māca Rūdim bausli: "Tev nebūs nokaut Silmaču bišu!"," norāda Vanags.

Baptistu draudžu savienības bīskaps Sproģis portālam "Delfi" atzīst, ka viņš Jāņus svin. Viņam kā kristietim gan ir skaidrs princips: kristīgā ticība un Bībele skaidri saka, ka nebūs citus dievus pielūgt - visai pielūgsmei jātiek veltītai vienam Dievam, tieši tādam, kādu Viņu atklāj Bībele.

Līdz ar to ir svarīgi arī šajos svētkos censties nedarīt neko tādu, kas būtu saistīts ar citu dievu pielūgšanu. Tas ir pirmais Bībeles bauslis, jo elkdievība, lai kādu formu tā nepieņemtu, vienmēr ir bijusi liela bīstamība. Tā par elku var kļūt ēdiens, ja cilvēks regulāri un bieži pārēdas, materiālās lietas, ja cilvēks savas eksistences vienīgo jēgu un piepildījumu rod šajās lietās. Sproģis gan atzīmēja, ka priecāties par materiālajām lietām kā par Dieva dotu dāvanu par sevi nav nekas slikts.

Tautiskais mantojums un kristīgā tradīcija

Stankevičs atzīmē, ka Katoliskā baznīca 23.jūnija vakarā un 24.jūnijā svin Jāņa Kristītāja svētkus. Viņš gan uzsver, ka tautiskais kā kultūras mantojuma daļa nav pretrunā ar kristīgo, jo jebkuras kultūras uzdevums ir "humanizēt, pilnveidot cilvēku". Saskaņā ar to arī jāvērtē katra konkrētā tautiskās kultūras izpausme.

Savukārt Sproģis saka, ka Bībelē arī skaidri pateikts: Dievs cilvēkam ir devis viņa tautību, piederību konkrētai tautai, un no tā nav jācenšas aizmukt. Latviešiem Līgo svētki, atrašanās pie dabas, ir būtiski, un tieši tajā ir liela latvietības bagātība, kas arī var būt dāvana no Dieva, par ko Viņam pienākas pateicība.

Vanags gan atzīst, ka katru gadu ap Jāņu laiku viņam sāk jautāt, vai Jāņus svinēt drīkst kristieši. Viņš uzsver, ka šķiet "negudri un ļoti kaitīgi gadu no gada mākslīgi elpināt neesošu konfliktu un šķelt latviešus ap to, kam vajadzētu viņus vienot".

Arī baptistu draudžu bīskaps atzīst, ka katru gadu, pienākot Jāņiem, parasti ar jaunu sparu atsākas diskusija par to, kādas ir latviskās tradīcijas, kas īsti ir Līgo svētki un vai tā nav kāda pagānisko dievekļu pielūgsme. "Man tas nekad tā nav bijis - neesmu Jāņus izjutis kā [kādu citu dievu] pielūgšanu," atzīst bīskaps, un norāda, ka cilvēkiem (arī tiem, kuriem ir kristīga pārliecība) mūsdienās Līgo svētki un Jāņi, to svinēšana pie ugunskura nav liela problēma.

Savukārt tad, ja kāds cilvēks domā, ka šajos svētkos ir kādi maģiski rituāli, ko vajag izpildīt un tad tas nesīs pārticību vai veiksmi, vai citus "labumus", jā, šādā situācijā tā ir „labākajā gadījumā māņticība, sliktākajā - elkdievība, lai cik skarbi šis vārds neskanētu".

Vanags piebilst, ka ir ļaudis, kas Jāņu naktī apzināti veic jaunpagāniskus vai maģiskus rituālus. Šādos pasākumos kristiešiem nekas nav meklējams. Arī luterāņu arhibīskaps atzīst, ka kristieši šajos svētkos no rīta iet uz baznīcu atzīmēt Jāņa Kristītāja dzimšanas dienu. "Jāņus svinot, latvieši domā par reliģiju tikpat maz, kā angļi piemin dievības Toru un Freiju, sakot Thursday (ceturtdiena) un Friday (piektdiena), kaut gan šīs dienas kādreiz tām bijušas veltītas," rezumē Vanags.

Vai dziedāt Līgo dziesmas un degt Jāņu ugunis? 

Vanags atzīst, ka tad, ja ir vēlēšanās Jāņu tradīcijas analizēt, tajās var atrast gan kristīgas, gan ārpuskristīgas izcelsmes elementus un ir grūti droši pateikt, kas no kā cēlies. Kā piemēru viņš min Mārtiņus, kas ir kristiešu svētki, svētā Mārtiņa diena, kas zemnieku sabiedrībā "apauguši" ar zemniekiem nozīmīgām lietām, gaiļa kaušanu un tamlīdzīgi. Mārtiņu tradīcijas Latvijā ir izplatītas vēsturiskajos luterāņu apgabalos, kas var liecināt, ka latviešu Mārtiņš ir folklorizējies Mārtiņš Luters.

Vanags norāda, ka ir teologi, kas līdzīgi raugās uz Jāņiem - proti, ka Jānis ir tas pats senais Johanāns un Jānītis, kas kalna galā pūš vara tauri, ir tā pati saucēja balss tuksnesī, kas bija Jānis Kristītājs. Luterāņu arhibīskaps atzīst, ka ugunskuru iedegšanā Jāņu naktī un lēkšanā pāri tiem ir ieraugāmi Kristus vārdi par Jāni: "Viņš bija lukturis, kas deg un apgaismo, bet jūs gribējāt tikai brīdi palīksmoties tā gaismā" (Jņ. 5:35). Līgavas noskatīšanai Jāņu vakarā varbūt ir saistība ar Jāni kā Līgavaiņa draugu (Jņ.3).

"Noteikti daudzi nepiekritīs un teiks, ka ir noticis otrādi un ka baznīca ir kristianizējusi senus pagānu svētkus. "Negribu ar viņiem strīdēties. Šodien nebūs iespējams droši pateikt, kas te ir vista un kas ola. Tas arī nav svarīgi, jo neattiecas uz Jāņu svinēšanu," norāda arhibīskaps. "Atkārtošu vēlreiz - mūsdienās Jāņu svinēšanai nav nekādas reliģiskas nozīmes," uzsver Vanags.

Baptistu draudžu savienības bīskaps Sproģis saka, ka viņu pašu, piemēram, līgo dziesmu dziedāšana (kurās, folkloristu ieskatā, tiek sumināta senlatviešu dievība) netraucējot.

Sproģis atgādina savulaik luterāņu arhibīskapa Vanaga teikto, ka no vācu valodas cēlies konkrētas nedēļās dienas nosaukums - tā nosaukta dievības vārdā un šādi dienas nosaukums sakņojas vācu mitoloģijā, taču tas nenozīmē, ka tad, ja kāds kristietis "plāno darbus šajā dienā, viņš taisās pielūgt senatnes dievus". "Tā ir daļa no kultūras, kurā cilvēks ir audzis," uzskata Sproģis.

Citādi gan tas esot situācijā, ja cilvēks jūtot, ka dziesmu dziedāšana traucē viņa ticībai, ka viņam tā varētu būt iepriekšminētā citu dievu pielūgšana. Šādā situācijā Sproģis teiktu, ka no Līgo dziesmu dziedāšanas vajadzētu izvairīties.

Baptistu bīskaps atzīst, ka ir jāņem vērā vēl viens faktors - Bībele saka, lai mēs nedarītu saviem līdzcilvēkiem, tuvākajiem ko tādu, kas vājākam "būtu par klupšanu, jeb apgrēcību". Ja ar šādu dziesmu dziedāšanu viņiem tiek nodarīts ļaunums, tad "labāk, lai mēs to nedarām".

Alus dzeršana un papardes zieda meklēšana

Par mūsdienās tik tradicionālo alus dzeršanu šajos svētkos, Sproģis iesaka savu brīvību, ko cilvēkam devis Dievs, "nelietot par klupšanu citiem". Viņa skatījumā, tieši šeit uzskatāms piemērs ir alkohola lietošana - ja kāds ir līdzās, kuram mazākā alkohola daļa ir pamats tam, lai viņš kristu kārtējā "dzeršanas kūrē", tad labāk, lai, esot kopā ar šādu cilvēku, alkohols netiktu lietots.

Bīskaps gan atzīst, ka atturības princips baptistu konfesijā saglabāts cauri gadiem no tās izveidošanas aizpagājušajā gadsimtā Kurzemē līdz mūsdienām, taču viņš uzskata, ka ne jau „viens alus kauss vai vīna glāze" ir grēks, bet gan, kā to saka Bībele, grēks ir atkarība un tāds reibuma stāvoklis, kurā cilvēks vairs nezina, ko dara.

Tāpat Bībele mudina cilvēkus uz to, lai viņi būtu brīvi, lai viņus nekas nekalpinātu, taču tad, ja cilvēks nevar aiziet gulēt bez vienas vai vairākām izdzertām glāzēm, tad tā jau ir nonākšana atkarībā.

Sproģis atzīst, ka Latvijā šobrīd ir liels alkohola posts, tāpēc tādā kultūrā "atturība ir cienījama," norādot, ka neviens atkarīgais un alkoholiķis „nesāk savu dzeršanu ar šņabi" - viņš sāk ar vieglo alkoholu, tāpēc parasti "ar smīnu uztvertā atturība" ir cienījama. Ja cilvēki atturētos no alkohola, tad daudz mazāk būtu izpostītu ģimeņu un arī autokatastrofu.

Vaicāts par tradīciju Līgo naktī doties papardes zieda meklējumos, Sproģis atbild, sakot: "sekss ir labs, ja to dara mamma un paps". Tāpēc šī zieda meklējumos tomēr būtu ieteicams doties kopā ar vīru un sievu. "Ja Jāņi tiek izmantoti kā vaļība un attaisnojums, lai "ietu pa kreisi", tad tas viss ir posts un negantība," sacīja bīskaps. 

Savukārt Vanags atzīmē, ka tad, "ja meklējam papardes ziedu, tad nopietnām attiecībām tautas nākotnei".

Ja svētkos "kaut kur nāk priekšā maģija vai buršanās," tad Vanags iesaka ikvienam "lietot veselo saprātu", "lai nemestos uz galvas iekšā tur, kur eņģeļi iet apkārt ar līkumu".

Kā svinēt?

Latvijas Romas katoļu baznīcas Rīgas arhibīskaps - metropolīts Stankevičs atzīst, ka, svinot Jāņus, būtu jāvadās pēc vispārīgajiem morāles principiem, kas ir balstīti Jaunajā derībā jeb Evaņģēlijā. Nepieņemama varētu būt pārmērīga alkohola lietošana, cilvēka cieņai neatbilstoša uzvedība un okultu darbību veikšana.

"Nepieņemams ir tas, kas ir neķītrs vai kur ir kaut kādi maģijas elementi, bet tas, kas cilvēkus virza tuvāk visam skaistajam, patiesajam un labajam, ir vērtējams pozitīvi," norāda Stankevičs.

Arī LELB arhibīskaps Vanags iesaka labāk "raudzīt, ka Jāņos svinam, bet neapdzeramies un dzērumā nebraucam, nenoslīkstam, neapdedzināmies un "neielidojam"".

Stankevičs, runājot konkrēti par Jāņiem, aicina sākt šo svētku svinēšanu ar dievkalpojuma apmeklējumu. Pēc tam var priecāties par dabas skaistumu šajā vasaras pilnbriedā, dziedot tautas dziesmas un pavadot laiku kopā ar tuviniekiem, draugiem, savā lokā iekļaujot arī tos, kas dažādu iemeslu dēļ svētkos varbūt jūtas vientuļi.

Baptistu draudžu savienības bīskaps Sproģis atzīst, ka kvalitatīva Jāņu svētku pavadīšana būtu aizbraukt uz savām lauku mājām, ja tādas ir, satikt savu ģimeni, tuvos cilvēkus, parunāt par būtisko, kā arī pateikties Dievam par visu, par viņa dotajām dāvanām, iekurt ugunskuru, nepārēsties, kā arī vēlēt visiem labu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!