Tikai 2,4% aptaujāto autovadītāju Latvijas autobraukšanas kultūru ir novērtējuši kā augstu. Jāatzīmē, ka divus gadus atpakaļ šis rādītājs bija 12,4%. Vienlaikus strauji ir krities arī autobraucēju pašvērtējums – tikai 33,9% autobraucēji savu braukšanas kultūras līmeni vērtē kā augstu.

Šis, kopš 2008. gada, kad "SEB līzings" uzsāka autovadītāju aptaujas, ir vēsturiski zemākais pašnovērtējums. Tas savā ziņā ļauj cerēt, ka autobraukšanas kultūra atkal sāks uzlaboties, jo autobraucēji ir sākuši paškritiski raudzīties paši uz sevi. Lai arī 78% autobraucēji sevi novērtē kā pieklājīgus, piesardzīgus vai prasmīgus autovadītājus, 9% ir atzinuši, ka ir viegli aizkaitināmi, kas ir ļoti satraucošs radītājs.

Satraucošs ir arī fakts, ka autobraucēji arvien biežāk sastopas ar dažādiem sliktajiem autobraucēju ieradumiem. Vairāk kā 80% autovadītāju ir atzinuši, ka bieži sastopas ar citiem autovadītājiem, kuri pa šosejām brauc pa 2. vai 3. joslu, kaut arī pirmā josla ir brīva, kā arī autovadītājiem, kuri pirms manevriem nerāda pagriezienu rādītājus vai savas automašīnas novieto stāvēšanai, nerēķinoties ar citiem.

Aptauja uzrāda arī iepriecinošas tendences – aptaujas dalībnieki ir atzinuši, ka arvien biežāk paši rāda "paldies" ar avārijas gaismām, gan arvien biežāk saņem šādu "paldies" no citiem. Tas nozīmē, ka pretēji kopējai situācijai uz ceļiem, autovadītāji cenšas būt pieklājīgi.

Jautājumā par izmaiņām satiksmē pēc "fotoradaru ēras" beigām autobraucēji faktiski ir sadalījušies divās frontēs – vieni uzskata, ka nekas nav mainījies, bet otri uzskata, ka braukšanas ātrums ir palielinājies. Kopumā 32% respondentu ir atzinuši, ka satiksme ir kļuvusi bīstamāka.

Lielākā sabiedrības daļa – 56% - uzskata, ka fotoradaru darbība Latvijā būtu jāatjauno, bet ar noteikumi, ka tie tiek uzstādīti tikai bīstamās vietās. Diskusijas laikā šis jautājums tika apspriests, uzklausot gan Valsts policijas, gan tiesu eksperta, gan satiksmes drošības ekspertu viedokli. Visas puses atzina, ka fotoradaru ieviešana ir tikai viens no instrumentiem, un tas neatrisinās visas problēmas.

"Fotoradari nav vienīgais risinājums, šobrīd lielākā problēma ir gājēji un atstarotāju nelietošana, kā arī autovadītāji alkohola reibumā," atzīst Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis.

"Ja mēs analizējam avāriju iemeslus, tad šobrīd ātrums ir trešajā vietā. Autovadītājiem vairāk ir jādomā par drošu ātrumu, ne tik ļoti par atļauto. Pirmās vietas ieņem gājēju uzvedība un autovadītāju uzvedība krustojumos. Jāatceras, ka autovadītāji, izkāpjot no automašīnas, pārvēršas par gājējiem un viņi bieži ir iesaistīti negadījumos," papildina tiesu eksperts Oskars Irbītis.

Jaunākā aptauja atklāja, ka 64% autovadītāju nav apmierināti ar satiksmi apļveida krustojumos. Ļoti daudz apļveida krustojumu nepilda savu funkciju un nesamazina sastrēgumus, jo autovadītāji neprot viņus izmantot – brauc pa ārējo joslu tālāk par nākamo izbrauktuvi, tādejādi neļaujot iebraukt aplī citiem autovadītājiem.

Pirmo reizi aptauju vēsturē tika iekļauti jautājumi par velobraucējiem un to uzvedību. Tikai 2,1 – 2,6% aptaujāto autovadītāju, kājāmgājēju un pašu velobraucēju aptaujā ir atzinuši, ka velobraucēju kultūra ir augsta.

"Tam skaidrojums ir nesakārtotā infrastruktūra un pat nepareizi izveidoti veloceliņi. Daudz lielāka problēma ir mūsu iedzīvotāju zināšanas par ceļu satiksmes noteikumiem. Visticamāk 33% iedzīvotāju tos nezina. Bērnudārzos un skolās tos vai nu nemāca vai māca zemā līmenī," situāciju skaidro Latvijas Riteņbraucēju apvienības valdes priekšsēdētājs Viesturs Silenieks.

2013. gada novembrī sadarbībā ar ziņu portālu "Delfi" "SEB līzings" un "DBS" veica aptauju "Satiksmes drošība un kultūra Latvijā", kurā piedalījās kopumā 2500 respondenti.