Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija otrdien pirms pirmā lasījuma skatīja likumprojektu, kas paredz, ka konkrētās pašvaldības vēlēšanās varēs balsot arī cilvēki, kuri attiecīgajā vietā strādājuši vismaz pēdējos četrus mēnešus.
Likumprojekts paredz papildināt Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likuma pantu, nosakot, ka personai, kura ir attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā nostrādājusi kā darba ņēmējs vai pašnodarbinātais vismaz pēdējos četrus mēnešus, tiks piešķirtas tiesības ievēlēt konkrēto pašvaldību.
Komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs (S) ierosināja pašlaik likumprojektu nenodot izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā. Atsaucoties uz komisijā iesniegtajiem atzinumiem, viņš uzsvēra, ka likumprojekts ir "ne īpaši kvalitatīvi izstrādāts".
Dolgopolovs rosināja nodot likumprojektu Pašvaldību sistēmas pilnveidošanas apakškomisijai tā uzlabošanai un pieprasīt finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas (ZZS) atzinumu, kā to pieprasa likums.
Kā skaidrots likuma grozījumu anotācijā, likumdevējam ir pienākums atvieglot pilsoņiem iespēju piedalīties vēlēšanās, "jo demokrātija nespēj veiksmīgi funkcionēt bez aktīvas sabiedrības līdzdalības un zema vēlētāju aktivitāte ir drauds demokrātijai".
Likumprojekta autori – deputāti – vērš uzmanību, ka vēlēšanu rezultāti rāda kritisku ainu, piemēram, iepriekšējās pašvaldību vēlēšanas 2013. gadā neapmeklēja pat puse no vēlētājiem.
Analizējot citu valstu pieredzi, deputāti secinājuši, ka daudzas Eiropas Savienības valstis ir atvieglojušas saviem iedzīvotājiem iespēju balsot. Ja likuma grozījumu Saeimā tiks pieņemti, tas "veicinās pilsoniskās sabiedrības attīstību, iesaistīs vairāk pilsoņu lēmumu pieņemšanā un uzlabos demokrātijas procesus kopumā", cer autori.
Komisija kopumā saņēma četrus atzinumus par likumprojektu.
Līdz šim atbalstu likumprojektam paudusi Latvijas Universitātes Studentu padome, aicinot papildināt izstrādātos grozījumus un iekļaut likumā iespēju pašvaldību vēlēšanās balsot studentiem tajā pašvaldībā, kurā viņi studē.
Tikmēr Finanšu ministrija (FM) paudusi, ka deputātu piedāvātie grozījumu prasītu papildu valsts budžeta finansējumu un palielinātu administratīvo slogu.
FM vēstulē komisijai norādīja, ka no likumprojekta nav saprotams, kā tiks nodrošināta grozījumu izpilde. Turklāt VID nav informācijas, cik ilgi konkrētas personas ir nostrādājušas konkrētajā pašvaldības administratīvajā teritorijā. Tāpat ministrija vērsa uzmanību, ka darba devējs personu var nodarbināt struktūrvienībā, kuras juridiskā adrese atšķiras no galvenā uzņēmuma juridiskās adreses.
Tikmēr deputāts, viens no likumprojekta autoriem Vilnis Ķirsis (V) Saeimas komisijas sēdes laikā vērsa uzmanību, ka likums ļauj kandidēt personām, kuras strādā konkrētās pašvaldības administratīvajā teritorijā vismaz četrus mēnešus. Tas, viņa ieskatā, nozīmē, ka jau šobrīd valstij ir sistēma, kuru varētu izmantot, pierādot, ka cilvēks ir nodarbināts konkrētajā teritorijā. Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadītājs Arnis Cimdars norādīja, ka deputāta piedāvātais variants nozīmētu uzturēt publisku vēlētāju reģistru, jo kandidātus, kad reģistrē, publisko. Tātad vajadzētu mainīt kārtību, uzturot vēlētāju reģistru, citādāk šāda sistēma varētu radīt risku, skaidroja Cimdars.
Deputāts Ķirsis atsaucās arī uz Polijas pieredzi. Polijā ļauts vēlētājiem izvēlēties, kurā no pašvaldībām nobalsot, ja viņam ir piesaiste konkrētai pašvaldībai, piemēram, darbavieta, studijas vai nekustamais īpašums.
Latvijas Lielo pilsētu asociācija komisiju informējusi, ka likumprojekta tālāka izskatīšana nebūtu atbalstāma. Grozījumi varētu tikai sarežģīt pašvaldību vēlēšanu organizēšanu, to realizācija būs dārga un darbietilpīga, minēja asociācija. Tāpat asociācija pauda bažas, vai grozījumi palielinās vēlētāju aktivitāti.
Savukārt Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) apkopojusi pašvaldību viedokļus par likumprojektu - 36 pašvaldības norādīja, ka likumprojekts nepalielinās vēlētāju aktivitāti, bet 15 pašvaldības pauda viedokli, ka aktivitāte pieaugs. Tajā pašā laikā savienība norādīja arī uz negatīvajām sekām.
LPS vērsa komisijas uzmanību uz to, ka zema vēlētāju aktivitāte vērojama arī Saeimas vēlēšanās, lai gan tad iespējams balsot jebkurā vēlēšanu iecirknī. Tāpat izmaiņas ietekmēs pašvaldību budžetus.
Likumprojektu pērnā gada oktobrī prezidijā iesniedza 10 dažādu frakciju deputāti. Nodot likumprojektu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija, deputāti lēma šā gada sākumā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
