Par sabiedrības nepiepildītajām cerībām uz pārmaiņām pēc pērn izdotā rīkojuma Nr.2 ar rosinājumu atlaist 10.Saeimu vainīgs pats tā autors - bijušais prezidents Valdis Zatlers un viņa komanda, pārliecināts Saeimas opozīcijā esošās Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis.
"Cilvēku cerības uz dziļām pārmaiņām faktiski nav izpildītas, un lielā mērā parlamenta atlaišanas iniciatori – Zatlers un viņa partija – paši pie tā ir vainīgi," portālam "Delfi" sacīja Brigmanis, ar kura pārstāvēto politisko spēku Zatlers atteicies sadarboties un ZZS, kas pirms gada kopā ar "Vienotību" veidoja valdību, pēc 10.Saeimas atlaišanas pašreizējā parlamenta sasaukumā nonākusi opozīcijā.
Brigmanis atzina, ka Zatlera izdotais rīkojums Nr.2 Latvijas sabiedrībai un tautas kalpiem bija laba mācību stunda. Tā bijusi Latvijas politiskajā praksē jauna lieta, kam agri vai vēlu vajadzēja notikt, lai "visi izbaudītu, kā tas ir".
Tomēr lielās cerības par to, ka kaut kas "augstā kvalitātē mainīsies", nepiepildījās un reālās dzīves skarbums atspoguļojas arī Zatlera dibinātās un nu jau bez viņa uzvārda nosaukumā atstātās Reformu partijas (RP) zemajos reitingos, klāstīja ZZS politiķis.
Viņš atzīmēja, ka pašlaik "ar jaunu sparu" plānots atjaunot uzņēmumu padomes, par ko paziņojis ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts (RP). Tāpat dažādu cilvēku virzīšanā uz amatiem aizvien saglabājas "tirgus elements".
Līdz ar to Zatlera piesauktā cīņa ar "vecajām metodēm", risinot un aizklāti vienojoties par dažādiem lēmumiem, bijis solis, kas sperts, lai saglabātu sev vietu politikā, vien aizplīvurots ar augstiem mērķiem, uzskata Brigmanis.
Viņš piebilst – pēc būtības "metodika ir palikusi tāda, kāda viņa ir, tikai citu politisko spēku izpildījumā".
Šo un vēl citu iemeslu dēļ sabiedrības uzticība parlamentam, lai arī "par gramu augstāka", kopumā ir ļoti zema.
Brigmanis arī neizprotot, kāpēc vērojama politisko līderu milzīgā vēlme izpatikt Briseles ierēdņiem un iegūt sev Eiropas struktūru uzslavas un glaimus, tajā pat laikā nekādi nematerializējas labumos Latvijai un tās iedzīvotājiem. To apliecinot ļoti neskaidrā situācija par Eiropas tiešmaksājumu nākotni, tāpat Eiropas kontekstā manāma duālā attieksme, ka "Grieķijai varbūt parādus atlaidīs, bet Latvijai – nekad".
Jau vēstīts, ka pērn maijā, kad Saeima nedeva atļauju kratīšanai "Par labu Latviju" frakcijas deputāta, partijas LPP/LC līdera Aināra Šlesera dzīvesvietās Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja izmeklētās tā sauktās "oligarhu lietas" ietvaros, Zatlers īpašā uzrunā tautai paziņoja, ka rosina parlamenta atlaišanu.
Jūnija sākumā Saeima nepārvēlēja Zatleru Valsts prezidenta amatā, un par prezidentu kļuva Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) frakcijas deputāts, no Vidzemes ievēlētais eksbaņkieris Andris Bērziņš.
Referendumā ar 94,3% balsu 10.Saeima tika atlaista, bet Zatlers ar savu Reformu partiju iesaistījies politikā.