Politiķiem pēc referenduma vairs nevajadzētu sava politiskā kapitāla vairošanai izmantot nacionālo jautājumu, jo tas var tikai vēl vairāk saasināt emocijas sabiedrībā, pārnesot tās jaunā pakāpē, sacīja Zaļo un zemnieku savienības līderis Augusts Brigmanis.
Politiķis pats šodien referendumā jau nobalsojis "pret" un novērojis lielu iedzīvotāju aktivitāti, kas tikai apliecinot šī jautājuma svarīgumu sabiedrībā.
Skaidrs, ka šis nacionālais jautājums būs aktuāls un tiks uzturēts arī pēc referenduma un politiķiem būtu jāizvairās runāt par tēmām, kas apzināti šķeļ sabiedrību, kas ir pašas par sevi saprotamas. Partijas nedrīkst no šo jautājumu cilāšanas veidot savu politisko kapitālu, uzsvēra Brigmanis.
Viņš ir pārliecināts, ka ir jāveic attiecīgas izmaiņas Satversmē, lai noteiktu, ka par atsevišķiem jautājumiem, tostarp valodu, referendumus nav iespējams sarīkot. Savukārt atbildīgajiem dienestiem ir jātiek skaidrībā, vai šis lietas netiek "inspirētas no ārienes".
Kā ziņots, vēlētāju aktivitāte sestdien notiekošajā referendumā joprojām ir augstāka nekā pērn notikušajā referendumā par Saeimas atlaišanu, liecina aģentūras LETA aprēķini.
Sestdien uz referendumu jau atnācis gandrīz par 140 000 cilvēku vairāk nekā pērn vasarā notikušajā tautas nobalsošanā.
Sestdien līdz plkst.12 Latvijā kopumā referendumā nobalsojuši 414 867 jeb 26,85% balsotāju, savukārt pēdējā referendumā par parlamenta atlaišanu līdz plkst.12 bija piedalījušies aptuveni 275 000 pilsoņu jeb 18,53% no visiem balsstiesīgajiem iedzīvotājiem.
Sestdienas rītā durvis vēruši visi 950 vēlēšanu iecirkņi Latvijā un sākusies balsošana referendumā par krievu valodas statusu. Balsošana ilgs līdz plkst.22.