Notikuma vietā strādājušas aptuveni 20 VUGD mašīnas, kā arī VUGD eksperti, kuri skaidro nelaimes izcelšanās iemeslus.
Notikuma vietā noskaidrojies, ka nodegusi deviņpadsmitā gadsimta sākumā veidotā Kurzemes sēta, kas atrodas aptuveni 300 metru no muzeja centrālās ieejas. Nodegusi sētas dzīvojamā ēka, saimniecības daļa un stallis. Muzejā ēkas atradās no 1930.gada.
Muzejā strādājošie, arī muzeja direktors Juris Indāns ir pilnīgi pārliecināti, ka notikusi ļaunprātīga dedzināšana. Direktors atgādināja, ka apmēram pirms gada noticis līdzīgs ugunsgrēks Zemgales sētā.
Indāns pauda pārliecību, ka notikusi ļaunprātīga dedzināšana vai huligānisms. Citus iemeslus ugunsgrēkam Indāns nevar iedomāties, jo ēkas bijušas aizslēgtas, tām nav pievadīta elektrība un tajās arī nekurina uguni.
Muzeja direktors arī norādīja, ka liesmas izcēlušās tajā pusē, no kurienes pūš vējš. Pats no sevis ēkai apkārt nekas nevarot aizdegties, jo uguns izcelšanās vietai apkārt ir smiltis.
Indāns ir pārliecināts, ka nodegušo ēku materiālo vērtību noteikt nav iespējams, jo katram var būt par to savs vērtējums. "Mums, latviešiem, tā ir ļoti liela vērtība," teica Indāns.
Viņš atzīmēja, ka vienu no nodegušajām ēkām - dzīvojamo - būtu iespējams atjaunot un to saglābt palīdzējis ārsienas dēļu apšuvums. Tomēr precīzi to varēšot pateikt tikai pēc tam, kad dzēšanas darbi beigsies un varēs redzēt, kādā stāvoklī nams ir no iekšpuses.
Indāns notikušajā vaino sevi, jo nav varējis muzejā nodrošināt ugunsdrošību. Viņš paskaidroja, ka rēķinājies ar to, ka katrai ēkai nav jāpieliek sargs. Viņš arī pauda, ka tikai laimīgas sagadīšanās dēļ uguns nav skārusi blakus esošo klēti, kas ir nedaudz vecāka par nodegušajām būvēm un atrodas pie meža.
Muzeja darbinieki ir šokā par notikušo.
Muzeja darbiniece Gunta Ābele sacīja, ka zvanījusi policijai īsi pirms 18. Vēl 17.40 viņas vīrs beidzis darbu blakus esošajā baznīcā un no uguns nav bijis ne ziņas.
Starp guļbaļķu ēkām, kas ir gandrīz pilnībā sabrukušas vai arī palikušas tikai sienas, varējis redzēt apmēram 50 gadus vecu sievieti, kura izmisīgi ar spaini centusies dzēst liesmas. Ugunsdzēsēji savukārt mēģināja jaukt guļbaļķu sienas, lai apdzēstu uguni.
Atklātas liesmas divas stundas pēc ugunsgrēka sākuma vairs nebija redzamas, taču joprojām uguns tika dzēsts no vairākām šļūtenēm, lejot ūdeni uz kūpošajiem gruvešiem.
Muzeja darbiniekmi pauda sašutumu par to, ka ugunsdzēsēji ieradušies vismaz 15, 20 minūtes pēc pirmā izsaukuma. Viens no darbiniekiem sašutis teica, ka tad, kad saukts pēc palīdzības, liesmas bijušas redzamas tikai vienā sētas stūrī, bet kamēr ugunsdzēsēji ieradušies, tā izplatījusies visā sētā.
Arī pērn maijā Brīvdabas muzejā pilnībā izdega 18.gadsimtā celtā Zemgales sētas kalpu rinka, kurā bija šķūnīs, klētiņas un kūtiņas trim kalpu ģimenēm. Šādas nelaimes muzejā nebija bijušas kopš 1980.gada.
Pēdējos 20 gados muzejā kopumā bijuši pieci ugunsgrēki - četri lieli un viens ne tik būtisks.
Etnogrāfiskais Brīvdabas muzejs, kurš dibināts 1924.gadā, ir viens no vecākajiem brīvdabas muzejiem Eiropā. Tajā ir daudz vēsturisku ēku, izveidotas visu novadu zemnieku un zvejnieku sētas, amatnieku darbnīcas.
Īpaši populārs muzejs ar saviem gadatirgiem mūzikas festivāliem ir vasarās. Kopumā tajā glabājas vairāk nekā 95 tūkstoši eksponātu.