Brīvdienās VUGD dzēsis 334 kūlas ugunsgrēkus  (1)

Kūlas ugunsgrēki reģistrēti visā Latvijā, un kopumā izdegusi teritorija 368 hektāru platībā.

Visvairāk kūlas ugunsgrēku šajās brīvdienās reģistrēts Latgalē - 93, tai seko Zemgale ar 75 kūlas ugunsgrēkiem, Vidzeme - 65, Rīga un Rīgas reģions - 57 un Kurzeme ar 44 kūlas ugunsgrēkiem.

VUGD norāda, ka lielākās degšanas platības bija Ķekavas novada Baložos, kur dega 20 hektāri pērnās zāles, Daugavpils novada Tabores pagastā, kur dega 15 hektāri,  Jēkabpilī Salas ielā - 12 hektāri, Salas novada Sēlpils pagastā, kur liesmas postīja 10 hektārus.

Tāpat lielā platībā degusi pērnā zāle Riebiņu novada Rušonas pagastā, Ilūkstes novada Eglaines pagastā, Tukumā Durbes ielā, Daugavpilī Dunduru ielā, Salaspilī Zeltiņu ielā.

Deviņi hektāri deguši Daugavpils novada Skrudalienas pagastā, astoņi hektāri - Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, septiņi hektāri - Viesītes novada Saukas pagastā, seši hektāri - Daugavpils novada Kalkūnes pagastā, Jelgavā Meiju ceļā, Smiltenes novada Blomes pagastā, Viļakas novada Vecumu pagastā, bet pieci hektāri - Vecumnieku novada Skaistkalnes pagastā, Ozolnieku novada Cenu pagastā, Salas novada Sēlpils pagastā, Krāslavas novada Skaistas pagastā, Rundāles novada Rundāles pagastā, Daugavpils novada Višķu pagastā, Krāslavas novada Malnavas pagastā.

VUGD norāda, ka kūlas ugunsgrēki ir bīstami, jo to rezultātā nereti nodeg arī ēkas un īpašumi.

VUGD atgādina, ka kūlas dedzināšana ir aizliegta. Tā apdraud cilvēku īpašumu, veselību un dzīvību.

Kūlas dedzināšana nevar būt kontrolēta. Vēja un citu apstākļu ietekmē, degšanas virziens var mainīties, liesmas var strauji izplatīties un pārmesties uz ēkām utt. Cilvēki neapzinās, ka, jo garāka zāle, jo lielākas liesmas un līdz ar to nekontrolējamāks ugunsgrēks.

Kūlas ugunsgrēki var būt tikai tajās vietās, kur nav sakopts un rudenī nopļauta zāle. Kūlas dedzināšana - tas nav veids, kā sakopt neapsaimniekotās un nesakoptās teritorijas. Turklāt neapsaimniekoti ir ne vien lauki, bet daudzviet nesakoptas ir pilsētu teritorijas. Piemēram, Liepājā pēc tam, kad sāka sakopt Kara ostas teritoriju, ir samazinājies kūlas ugunsgrēku skaits.

Kūlas ugunsgrēku skaits, degšanas platības un aktivitāte katru gadu ir atkarīga no laikapstākļiem un cilvēku apziņas. Ja ir mitrs un silts pavasaris, tad ātri izaug jaunā zāle un līdz ar to kūlas ugunsgrēku "sezona" nav ilga. Savukārt, ja ilgstoši nav lietus un ir vēss vai silts, pērnā gada zāle kļūst aizvien sausāka, kūlas ugunsgrēku skaits un platības pieaug un kūlas ugunsgrēkus izraisa ne vien ļaunprātīgi dedzinātāji, bet arī nevīžīgi autobraucēji, kuri, braucot pa ceļu, izmet pa logu nenodzēstus cigarešu izsmēķus, kas aizdedzina sauso zāli.  

VUGD katru gadu informē un izglīto iedzīvotājus par kūlas dedzināšanas bīstamību, bet ar to ir nepietiekami, lai šādu ugunsgrēku skaitu samazinātu. Nepieciešama aktīvāka pašvaldību iesaistīšanās, kā arī iedzīvotāju domāšanas maiņa, apzinoties savas rīcības iespējamās traģiskās sekas. Kūlas ugunsgrēku skaitu varēs samazināt tad, ja būs aktīvāka pašvaldību iesaistīšanās, gan sakopjot teritoriju, gan pašvaldības saistošajos noteikumos nosakot pienākumu un nosacījumus teritorijas sakopšanai, kā arī kontrolējot šo nosacījumu izpildi.