Par dalību grautiņos policija aizturēja vairāk nekā 100 cilvēkus, politiķi nāca klajā ar dažādiem pretrunīgiem paziņojumiem par sabiedrības neapmierinātību un atsvešinātību no varas. Kopš šiem notikumiem pagājuši četri gadi, kāds ir nekārtību dalībnieku liktenis, kas šajā laikā mainījies drošības situācijā un politiskajā vidē?
Politologs Juris Rozenvalds portālam "Delfi" sacīja, ka Latvijā akūto budžeta griešanu un izdevumu samazināšanas laiks ir pagātnē; pašlaik Latvijā makroekonomiskā ziņā ir nostājusies uz pietiekami stabilas, lai arī lēnas attīstības ceļa, līdz ar to nav iemeslu izprovocēt 2009.gada grautiņiem līdzīgas huligāniskas protesta akcijas.
Savukārt Socioloģisko pētījumu centra "SKDS" direktors Arnis Kaktiņš atgādināja, ka 2009. gada sākumā bija sabiedrības kopējā noskaņojuma pētījumu vēsturē sliktākais rezultāts, tāpat līdz kritiskam 4% līmenim bija nokritusies sabiedrības uzticība Saeimas darbam. Lai arī lēnām un ļoti pakāpeniski, tomēr kopš tiem laikiem šie rādītāji rāpjas augšup. Tomēr zinot, ka parlamentam patlaban uzticas vien 18% iedzīvotāju, aizvien var runāt par uzticības krīzi valsts politiskajai vadībai, sacīja Kaktiņš.
"Lai arī cik žēl nebūtu tos logus, ko Saeimai nācās iestiklot par jaunu, arī no tā vakara ir dažādi ieguvumi, piemēram, atziņa, ka Latvijā šādas norises nav bieži iespējamas. Šādas nekontrolētas huligāniskas izpausmes, kopējai situācijai valstī uzlabojoties, diez vai ir iespējamas," teica Kaktiņš.
Rozenvalds arī piebilda – 2009. gada nemieri noteikti arī atspoguļoja augstprātīgo attieksmi pret sabiedrību, kas raksturo trekno gadu laikus, it īpaši kādreizējā premjera Aigara Kalvīša vadīto valdību un tā laika politisko un birokrātisko eliti. Patlaban valsts politiskās elite šādu attieksmi vairs neizrāda.
Tāpat būtisks moments, kas nosaka sabiedrības un politiskās vides attiecības, ir, ka sabiedrība tās ne vienmēr ir spējīga skaidri un racionāli pamatot, un konsekventi prasīt to izpildi. Tomēr, salīdzinot arī situāciju kopš grautiņiem, tā ir gājusi uz labo pusi un attieksme pret politiķiem arī uzlabojas, piebilda Rozenvalds.
Tāpat viņš pauda – ievērojama daļa ekonomiski aktīvu Latvijas iedzīvotāju, kuri būtu gatavi protestēt par norisēm valstī, jau "ir nobalsojuši ar kājām, čemodāniem un lidmašīnas biļetēm", aizbraucot darba meklējumos aiz valsts robežām.
Eksperti atzīst, ka Latvijas sabiedrībai trūkst stabilu tradīciju cīņai par savām tiesībām, ar ko tā atšķiras no vairākām rietumu demokrātijām. Tik vērienīgi valsts budžeta izdevumu samazinājumi, kādus Latvija piedzīvoja no 2009. līdz 2012 .gadam, Spānijā, Grieķijā un Francijā pavisam nesen raisījuši nesalīdzināmi plašas protesta akcijas.
Tikmēr Latvijā protesti sagaidāmi maigākā, bet kritiskākā formā par "izkaušanos Vecrīgā vienā vakarā" – pirmkārt, saglabāsies augsts uzticības trūkums Saeimai un valdībai, kā arī emigrācijas tendences.
"Daudz cilvēku būs prom un diez vai atgriezīsies Latvijā," skumji secināja Rozenvalds.
Viņš sacīja arī – politiķu komunikācija aizvien bieži ir vērtējama divējādi, ko parāda arī informēšana par eiro ieviešanu Latvijā, kas "nav īsti demokrātiska diskusija". Varot manīt, ka par šo tēmu valdība rīkojas līdzīgi kā savulaik, 2003.gadā, kad notika "nevis diskusija, bet vienpusīga kampaņa" par iestāšanos Eiropas Savienībā.
"Arī šo kampaņu pašlaik pavada politiski argumenti, ka Latvija paliks austrumos, to apdraud "Krievijas lācis" aiz muguras un tamlīdzīgi. Tātad šādā ziņā komunikācijā ar sabiedrību problēmas paliek," atzina politologs.
Pēc politiķu domām, četrus gadus pēc grautiņiem parlamenta atvērtība sabiedrībai ir augusi, un varas augstprātīga attieksme pret iedzīvotāju prasībām un vēlmēm, kas toreiz noveda pie masu nekārtībām, vairs nav novērojama.
Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa ( V) pauda, ka, vērtējot attieksmi par politiķu padarīto, jāatceras, ka viņu darba devējs ir Latvijas tauta, un sabiedrībai ir tiesības izteikt savu viedokli, prasīt konkrētu lēmumu pieņemšanu un piedalīties politiskajos procesos. Kad politiķi nesadzird sabiedrības prasības, tad savas pozīcijas paušanā ir iespējami arī tādi galēji izpausmes līdzekļi kā protesti uz ielām.
Līdzīgu viedokli izteica arī Saeimas opozīcijas pārstāvis, "Saskaņas centra" frakcijas vadītāja vietnieks Valērijs Agešins, kurš atsaucās uz Satversmē pausto, ka suverēnā vara Latvijā pieder sabiedrībai.
"Cerams, ka gan valsts, gan pašvaldību deputāti saprot, ka viņi ir sabiedrības ievēlēti un tautas balss ir jāņem vērā. Tam notiekot, arī proporcionāli pieaugs sabiedrības uzticēšanās parlamentam un politiskajai videi kopumā," pauda Agešins.
Vienlaikus viņš uzsvēra – lai sabiedrība būtu informēta par politiķu pieņemtajiem lēmumiem, jebkuram no viņiem regulāri jāatskaitās saviem vēlētājiem par paveikto un par to, kādi priekšlikumi sagatavoti un iesniegti, cik un kāpēc noraidīti, cik reizes prasīti paskaidrojumi valdībai un citas lietas.
"Šobrīd to diemžēl dara tikai "Saskaņas centrs", tas ir mūsu "know how" jau kopš 8. Saeimas. Tā vietā citi politiskie spēki, lai runātu pēc būtības, mēģina iebarot sabiedrībai stāstus par augstajām vērtībām jeb saukļus," teica Agešins.
"Esam pārliecināti, ka vairums sabiedrības sociālo taisnīgumu vērtē augstāk par abstraktu tiesiskumu," viņš piebilda.
Tikmēr Āboltiņa teica – komunicējot ar sabiedrību, politiķiem jāizklāsta objektīvu informāciju par savu darbu un panākumiem, nevis jāmaldina sabiedrību kā Rīgas domes gadījumā, kad galvaspilsētā piedāvāti dažādi labumi un "piena upes ķīseļa krastos", bet nepasakot, uz kā rēķina tie panākti.
Runājot par Saeimas komunikāciju ar sabiedrību, Āboltiņa uzsvēra, ka jo īpaši kopš 11. Saeimas darbības sākšanas centusies panākt lielāku atvērtību parlamenta darbā. Viņa sacīja, ka deputāti darbus nedala populāru un nepopulāru jautājumu risināšanai, un vienlīdz lielu uzmanību velta mazāk patīkamiem tematiem, piemēram, par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību valdes locekļu atalgojumu, risinot šo "radušos netaisnību", kad bijis iespējams vairāku lielu uzņēmumu vadības atalgojumu palielināt līdz sabiedrību tracinošam līmenim.
"Politiķiem jābūt drosmīgiem un jāskaidro sabiedrībai arī šādas nepopulāras tēmas, piemēram, par to, kāpēc lielo uzņēmumu vadības algas ir jāpalielina. Ja savu viedokli argumentēti nepaskaidro un cilvēki paliek katrs savā viedokļa pusē, tad var sekot arī akcijas ielās," klāstīja Saeimas spīkere, paužot pārliecību, ka Saeimas un sabiedrības dialogs gan kopumā ir uzlabojies.
Āboltiņa pauda, ka 2009.gada 13.janvāra grautiņi gan mainīja arī politisko situāciju, toreiz parlamentam tika izteikti ultimāti, kas īstenojās ar vairāku svarīgu un gaidītu lēmumu pieņemšanu. Taču, pieminot negatīvas sekas pēc grautiņiem, viņa atgādināja, ka viens jaunietis palika bez acs, savukārt 13. janvāra kriminālprocesā figurējošajiem ir "zīmogs uz mūžu" pieļauto nodarījumu dēļ.
"Mana visdziļākā pārliecība ir tā, ka politiķiem ir jāstrādā tā, lai sabiedrībai nebūtu jāķeras pie šādiem galējiem līdzekļiem," teica Āboltiņa.
Savukārt Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs Ainars Latkovskis ( V) pauda, ka tie desmitiem cilvēku, kuri pēc dalības grautiņos tikuši saukti pie kriminālatbildības, ir bijuši vien izpildītāji, kamēr grautiņu organizētāji, nešauboties, ka tādi ir bijuši, aizvien ir nezināmi.
Vienlaikus Latkovskis sacīja, ka 13. janvāra grautiņi bija vairāku apstākļu rezultāts. 2009. gada sākums sakrita ar trekno gadu beigām, kad strauji sāka kristies atalgojums, daudzi cilvēki bez izglītības, kuriem bija iespēja strādāt labi apmaksātu darbu, piemēram, celtniecībā, palika bez ienākumiem.
"Loģiski, ka daļai sabiedrības nepatika tas, kas notika valstī, un atbilde uz to bija ne tikai demonstrācijas, bet vēršanās pretī ar visiem iespējamiem līdzekļiem, tostarp marodierismu un busiņu gāšanu," teica Latkovskis un piebilda, ka tik dramatiskas un huligāniskas izpausmes demokrātiskās valstīs gan nekādos apstākļos nav attaisnojamas.
Savukārt Agešins, vērtējot sabiedrības zemo uzticību parlamentam, minēja vēl citus politiskus apsvērumus – sabiedrības uzticība Saeimai ir zema arī tāpēc, ka parlamenta un valdības struktūra neatbilst lielas vēlētāju daļas viedoklim. To apliecina fakts, ka "Saskaņas centrs", kas uzvarēja 11. Saeimas vēlēšanās, ir ticis nevis valsts vadībā, bet gan kā vienmēr – opozīcijā.
"Īstenībā vēlētāju liela daļa grib mūsu dalību valsts pārvaldē, bet nav notikusi godīga un atbilstoša pieeja valsts varai. Valdību un Saeimu turpina vadīt vienas un tās pašas amatpersonas, kas lielā mērā arī vairo sabiedrības neapmierinātību," klāstīja SC frakcijas vadītāja vietnieks.
Pastāstīt, kas notiek ar cilvēkiem, kuri Vecrīgas grautiņu lietā apsūdzēti, nemaz nav viegli, jo kriminālprocess, kurš sākotnēji sākts pret 68 cilvēkiem, vēlāk saskaldīts vairākos procesos, un daži no tiem "izšķīduši" garajos tiesu kalendāros. Atsevišķas lietas tiesās skatītas vēl pirms tā dēvētā "lielā procesa" nodošanas Rīgas apgabaltiesai.
Portāls "Delfi" noskaidroja, ka spriedums pret vienu no apsūdzētajiem, agrāk tiesāto Ivanu Mirahtanovu, pērn jau stājies spēkā. Rīgas apgabaltiesas tiesnesis Juris Stukāns iepriekš sodītajam Mirahtanovam, kurš sākumā arī izvairījās no likumsargiem, piesprieda brīvības atņemšanu uz trim gadiem un vienu mēnesi. 1990.gadā dzimušais apsūdzētais, kurš savu vainu grautiņos atzina, spriedumu pārsūdzēja, taču Augstākā tiesa pirmās instances spriedumā izdarīja vien procesuālas korekcijas, galīgo sodu nemainot. Tālāk lietā tiesvedība nenotika un spriedums stājās likumīgā spēkā.
Reāla brīvības atņemšana līdz šim piespriesta vēl vienam 13.janvāra "bruģa revolūcijas" dalībniekam - Marekam Laizānam. Arī šis vīrietis iepriekš bija sodīts, tāpēc tiesa neuzskatīja par iespējamu vīrietim piemērot maigāku sodu. Rīgas apgabaltiesa viņam piesprieda triju gadu un sešu mēnešu cietumsodu.
Prokuratūra iepriekš medijiem stāstīja, ka šis vīrietis grautiņu laikā demolējis pašvaldības policijas automašīnas, dauzījis skatlogu stiklus un aplaupījis dzērienu veikalu. Pirmās tiesu instances spriedumu Laizāns pārsūdzēja un Augstākā tiesa šogad jau nozīmētas tiesas sēdes viņa apelācijas lietā.
Pirmās tiesu instances spriedumu ir sagaidījusi vēl viena "kompānija" - Zigmunds Lācis, Ivars Jumītis, Kaspars Ješkins, Teimurs Mansimovs, Jānis Zommers, Ingars Stepanovičs, Jevgēnijs Seja, Klāvs Korņejevs, Jānis Nabokins, Artūrs Stilve un Oļegs Smirnovs. Rīgas apgabaltiesa uzskatīja, ka šiem kungiem par nodarīto pienākas piespiedu darbs, liekot viņiem atstrādāt 80 līdz 120 stundas. Apsūdzētie atzina savu vainu un ar spriedumu bija mierā. Taču apsūdzības uzturētājs – prokuratūra – uzskatīja, ka tiesa bijusi pārāk maiga, neņemot vērā alkohola reibumu, kādā noziegums pastrādāts, tāpēc spriedumu pārsūdzēja. Arī šo lietu šogad plāno skatīt Augstākā tiesa.
100 stundu piespiedu darbu pirmajā tiesu instancē pērn saņēma arī Artūrs Šternbergs, kura spriedums arī ir pārsūdzēts un nonācis Augstākajā tiesā. Prokurore Līga Sudakova bija lūgusi apsūdzēto sodīt ar
nosacītu brīvības atņemšanu. Pretēji prokuratūras prasītajam triju gadu un mēneša cietumsodam vēl viens grautiņu dalībnieks - Edgars Markots pērn decembrī saņēma piespiedu darbu uz 160 stundām.
Kopumā "bruģa revolūcijā" spriedumus sagaidījuši 15 apsūdzētie, no kuriem tikai viens spriedums stājies likumīgajā spēkā, pārējos tiesvedības turpināsies.
Pārējie 45 grautiņu lietā apsūdzētie joprojām gaida pirmās tiesu instances – Rīgas apgabaltiesas – spriedumus. Līdz šim dažādu iemeslu, lielākoties pašu apsūdzēto neierašanās dēļ, lietu izskatīšana atlikta.
Apsūdzētie atzinuši savu dalību grautiņos.
Jāatgādina, ka sākotnēji krimināllieta ar 68 apsūdzētajiem, kuru nodeva iztiesāšanai Rīgas apgabaltiesas tiesnesei Irēnai Loginai, tika sadalīta trīs lietās, jo gan tiesa, gan prokuratūra uzskatīja, ka tik lielu apsūdzēto skaitu uz katru tiesas sēdi neizdosies atvest. Apsūdzēto advokāti gan iebilda pret veidu, kā lieta trijos procesos sākumā tika sadalīta, sakot, ka tas noticis mehāniski. Vēlāk šīs trīs sadalītās lietas tika "smalcinātas" vēl sīkāk, jo atsevišķi apsūdzētie neieradās uz sēdēm.
Šobrīd Rīgas apgabaltiesā ir deviņas atsevišķas tiesvedības Vecrīgas grautiņu lietā, piecas no tām ir Loginas tiesvedībā, divas – tiesneses Brigitas Būmeisteres tiesvedībā un viena tiesneša Guntara Kveskas pārziņā, portāls "Delfi" noskaidroja tiesā.
Vairāki 13.janvāra nekārtību dalībnieki izmeklēšanā vairījās no likumsargiem, tāpēc vairāki no viņiem tika izsludināti meklēšanā. Šobrīd meklēšanā joprojām ir trīs cilvēki, tostarp medijos par "blondīni ar ķieģeli" nosauktā Līga Lēgenberga. Joprojām meklē arī Gati Feteru un Mārtiņu Iesalu, portāls "Delfi" noskaidroja prokuratūrā.
Viens no grautiņu dalībniekiem atrodas apcietinājumā Brazīlijā. To pirmajā tiesas sēdes dienā pavēstīja Rīgas apgabaltiesā, sakot, ka Juris Marnavskis uz lietas izskatīšanu nav ieradies, jo ir apcietināts Brazīlijā par kāda cita nozieguma pastrādāšanu.
Drošības policija (DP), jautāta par kopējo sabiedrības noskaņojumu, atbildē portālam "Delfi" bija skopa. "Šobrīd Drošības policijai nav aktuālas informācijas par iespējamiem apdraudējumiem masu pasākumu laikā," komentēja DP priekšnieka palīdze Kristīne Apse-Krūmiņa. Viņa norāda – ja DP šādu informāciju saņems, tā informēs kompetentās iestādes, pirmkārt jau Valsts policiju.
Taču DP arī šogad pievērš uzmanību 13.datumā plānotajiem pasākumiem un izvērtē iespējamu apdraudējuma, kā tas ir pirms jebkura veida masu pasākumiem. Nepieciešamības gadījumā, darbs tiks koordinēts sadarbībā ar Valsts policiju, skaidro Apse-Krūmiņa.
Jāatgādina, ka grautiņu laikā 2009.gadā tika aizturētas 126 personas, un sadursmēs pie Saeimas ēkas mediķi palīdzību sniedza vairāk nekā 30 cilvēkiem, savukārt slimnīcās ar dažādām traumām tika ievietoti 28 cietušie, bet četri cilvēki no hospitalizācijas atteicās. Tāpat mediķi sniedza palīdzību aizturētajiem sadursmju dalībniekiem, kuri jau bija nogādāti policijas iecirkņos. Nekārtībās cieta arī paši policisti.
Vairāki cilvēki, kuri sākumā aizturēti, izvērtējot apstākļus, no kriminālatbildības atbrīvoti.
Par tādu masu nekārtību organizēšanu, kuras saistītas ar grautiņiem, postījumiem, dedzināšanu, mantas iznīcināšanu vai ar vardarbību pret personu, vai ar pretošanos varas pārstāvjiem, vai par aktīvu piedalīšanos tajās likums paredz sodu ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz divpadsmit gadiem un ar policijas kontroli uz laiku līdz trim gadiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
