Pirmais cietumsods un piespiedu darbi

Bruģis Saeimas logos: kas mainījies četrus gadus pēc 13.janvāra grautiņiem
Foto: LETA

Pastāstīt, kas notiek ar cilvēkiem, kuri Vecrīgas grautiņu lietā apsūdzēti, nemaz nav viegli, jo kriminālprocess, kurš sākotnēji sākts pret 68 cilvēkiem, vēlāk saskaldīts vairākos procesos, un daži no tiem "izšķīduši" garajos tiesu kalendāros. Atsevišķas lietas tiesās skatītas vēl pirms tā dēvētā "lielā procesa" nodošanas Rīgas apgabaltiesai.

Portāls "Delfi" noskaidroja, ka spriedums pret vienu no apsūdzētajiem, agrāk tiesāto Ivanu Mirahtanovu, pērn jau stājies spēkā. Rīgas apgabaltiesas tiesnesis Juris Stukāns iepriekš sodītajam Mirahtanovam, kurš sākumā arī izvairījās no likumsargiem, piesprieda brīvības atņemšanu uz trim gadiem un vienu mēnesi. 1990.gadā dzimušais apsūdzētais, kurš savu vainu grautiņos atzina, spriedumu pārsūdzēja, taču Augstākā tiesa pirmās instances spriedumā izdarīja vien procesuālas korekcijas, galīgo sodu nemainot. Tālāk lietā tiesvedība nenotika un spriedums stājās likumīgā spēkā.

Reāla brīvības atņemšana līdz šim piespriesta vēl vienam 13.janvāra "bruģa revolūcijas" dalībniekam - Marekam Laizānam. Arī šis vīrietis iepriekš bija sodīts, tāpēc tiesa neuzskatīja par iespējamu vīrietim piemērot maigāku sodu. Rīgas apgabaltiesa viņam piesprieda triju gadu un sešu mēnešu cietumsodu.

Prokuratūra iepriekš medijiem stāstīja, ka šis vīrietis grautiņu laikā demolējis pašvaldības policijas automašīnas, dauzījis skatlogu stiklus un aplaupījis dzērienu veikalu. Pirmās tiesu instances spriedumu Laizāns pārsūdzēja un Augstākā tiesa šogad jau nozīmētas tiesas sēdes viņa apelācijas lietā.

Pirmās tiesu instances spriedumu ir sagaidījusi vēl viena "kompānija" - Zigmunds Lācis, Ivars Jumītis, Kaspars Ješkins, Teimurs Mansimovs, Jānis Zommers, Ingars Stepanovičs, Jevgēnijs Seja, Klāvs Korņejevs, Jānis Nabokins, Artūrs Stilve un Oļegs Smirnovs. Rīgas apgabaltiesa uzskatīja, ka šiem kungiem par nodarīto pienākas piespiedu darbs, liekot viņiem atstrādāt 80 līdz 120 stundas. Apsūdzētie atzina savu vainu un ar spriedumu bija mierā. Taču apsūdzības uzturētājs – prokuratūra – uzskatīja, ka tiesa bijusi pārāk maiga, neņemot vērā alkohola reibumu, kādā noziegums pastrādāts, tāpēc spriedumu pārsūdzēja. Arī šo lietu šogad plāno skatīt Augstākā tiesa.

100 stundu piespiedu darbu pirmajā tiesu instancē pērn saņēma arī Artūrs Šternbergs, kura spriedums arī ir pārsūdzēts un nonācis Augstākajā tiesā. Prokurore Līga Sudakova bija lūgusi apsūdzēto sodīt ar
nosacītu brīvības atņemšanu. Pretēji prokuratūras prasītajam triju gadu un mēneša cietumsodam vēl viens grautiņu dalībnieks - Edgars Markots pērn decembrī saņēma piespiedu darbu uz 160 stundām.

Kopumā "bruģa revolūcijā" spriedumus sagaidījuši 15 apsūdzētie, no kuriem tikai viens spriedums stājies likumīgajā spēkā, pārējos tiesvedības turpināsies.