Foto: Latvijas armija

Latvija ir tuvu pirmo bezpilota lidaparātu iegādei Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS), pastāstīja aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS), kurš šodien piedalījās Aizsardzības ministrijas (AM) un Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federāciju rīkotajās "Industrijas dienās 2017".

"Mēs jau ļoti tuvu esam ar bezpilota lidaparātiem un sarunas ar uzņēmējiem notiek. Tomēr ir daži ierobežojumi, kas jāsakārto piemēram, industriālās drošības sertifikāta iegūšana," uzsvēra Bergmanis. Industriālās drošības sertifikāts (IDS) ir Satversmes aizsardzības biroja izsniegts dokuments, kas apliecina uzņēmuma tiesības veikt darbu, kas satur valsts noslēpumu, starptautisko organizāciju vai ārvalstu klasificētu informāciju un komersanta spēju nodrošināt šāda veida informācijas aizsardzību.

Bezpilota lidaparāta piegādātajam nepieciešams iegūt industriālās drošības sertifikātu, kas ir viena no pamatprasībām sadarbības turpināšanā. Pēc Bergmaņa rīcībā esošās informācijas, daudzas un dažādas kompānijas ir iesniegušas pieprasījumus izsniegt šo sertifikātu, taču atbildīgajai iestādei trūkstot cilvēkresursu, lai to īsā laikā izvērtētu.

Bezpilota lidaparātu iegādē esot ļoti ieinteresēti Latvijas Krasta apsardze, jo tas ļautu daudz efektīvāk izmantot resursus funkciju veikšanā.

Precīzu gadu, kad NBS tiks iegādāti pirmie bezpilota lidaparāti, Bergmanis šobrīd nevarēja pateikt.

"Industrijas dienas 2017" piedalās arī uzņēmums "UAV Factory", kurš pasākuma dalībniekiem demonstrēja Latvijā ražotu bezpilota lidaparātu, kas atgādina miniatūru lidmašīnu. Lidaparāts gaisā spēj uzturēties 20 stundas, pārraidīt HD kvalitātes video 100 kilometru rādiusā. Lidaparātā ir iebūvēts klusinātājs, kas nozīmē, ka attālumā virs 750 metriem to nevar dzirdēt. Ar šādu lidaparātu var sekmīgi veikt izlūkošanas un novērošanas misijas, kā arī ķert kontrabandistus, pastāstīja uzņēmuma pārstāvis Rolands Ozoliņš.

"Bieži dzirdam ar Latvijas robežu tuvumā esošajiem Krievijas karakuģiem. Ja parasti Krievijas peldlīdzekļa novērošanai tiek sūtīts kuģis, kas nav ātrs un patērē daudz degvielas, tad tā vietā mēs varētu nosūtīt bezpilota lidaparātus, kuri vajadzības gadījumā var nedēļām ilgi viens otru nomainot riņķot gaisā un sūtīt tiešraides attēlu," bezpilota lidaparātu vērtību skaidroja Ozoliņš.

Mārupē izvietotais uzņēmums Latvijā līdz šim bezpilota lidaparātus nav pārdevis, lai gan sarunas ar AM un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem notiekot un līdzšinējā sadarbība esot ļoti pozitīva. Tāpat ir bijuši demonstrējumi Valsts robežsardzei un uzņēmums cer, ka atjaunosies sarunas ar Iekšlietu ministriju.

Šobrīd pamatā uzņēmums atradis klientus ārvalstīs un kopumā 43 valstīs piegādājis 165 lidaparātus. Ozoliņš apgalvoja, ka "UAV Factory" ražotie lidaparāti ir pasaules līmeņa un uzņēmums konkurējot ar superlielvalsts ASV militārajiem ražotājiem, turklāt Latvijā izgatavotā iekārta ir vairākas reizes lētāka.

Uzņēmums ir piegādājis klientiem ASV, ir klienti, kas izmanto robežas novērošanai. Šobrīd notiekot darbs pie lidaparātu izmantošanas militārai izmantošanai, taču šobrīd militārām vajadzībām vēl neesam pārdevuši.

Starp uzņēmuma klientiem bijušas civilās, akadēmiskās, izpētes un spēka struktūras, piemēram, uzņēmums ar šādu ierīci apgādājis Indonēzijas likumsargus. Šobrīd notiekot darbs pie lidaparātu izmantošanas militārajā sfērā, taču militārām vajadzībām vēl nav šādas ierīces pārdotas.

"UAV Factory" ražots civilās konfigurācijas lidaparāts maksā 300 000 līdz 350 000 eiro. Militārā sistēmā parasti ir trīs lidaparāti un šāds pirkums maksā 600 000 līdz 700 000 eiro un, iespējams, vēl vairāk, ja nepieciešama militārajiem standartiem atbilstoša radiokomunikācija, skaidroja Ozoliņš.

"Tas gan mums, gan Latvijas armijai būtu nopietns iepirkums. Lai ar lidaparātiem varētu sekmīgi un ilgstoši lidot ir nepieciešams ieguldījumi cilvēkos, infrastruktūrā, uzturēšanā un rezerves daļās. Mēs apzināti ejam uz to, ka NBS nevēlamies piegādāt tikai kastes ar mūsu aprīkojumu - tas būtu vienkāršs bizness. Mēs vēlamies, lai šī sadarbība būtu veiksmīga, kas nozīmē armijas speciālistu apmācīšanu un nodrošināšu ar pietiekami daudz rezerves daļām," uzsvēra Ozoliņš.

Jau ziņots, ka Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā ceturtdien Aizsardzības ministrija (AM) sadarbībā ar Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federāciju rīkos "Industrijas dienas 2017".

"Industrijas dienu 2017" mērķis ir informēt uzņēmējus par aizsardzības nozares tuvāko gadu iepirkumu plāniem, uzklausīt industrijas pārstāvju un pētnieku ieceres attiecībā uz jaunu militāras vai divējādas nozīmes produktu un pakalpojumu attīstīšanu, kā arī veicināt dialogu starp aizsardzības nozari un Latvijas ražotājiem par iespējām piedalīties Nacionālo bruņoto spēku spēju attīstībā.

Pasākumā piedalās uzņēmēji un zinātnieki, kas ir ieinteresēti uzzināt par aktuālām aizsardzības nozares vajadzībām, klātienē iepazīties ar plānoto iepirkumu iespējamajām specifiskajām prasībām, kā arī izvērtēt savas iespējas, piedāvājot risinājumus militāro spēju attīstībai vai iespējamai inovāciju radīšanai.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!