Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas atbalstu nav guvis deputāta Inta Dāldera (V/"Par") priekšlikums par obligāto vidējo izglītību. Taču jau trešdien deputāts varētu iesniegt komisijā izvērstu likumprojektu par šo normu un komisija varētu to virzīt izskatīšanai Saeimā.
Deputāta priekšlikums grozījumiem Izglītības likumā piedāvāja noteikt, ka obligāta būtu vidējās izglītības iegūšana vai izglītības ieguves turpināšana vidējās izglītības iegūšanai līdz 30 gadu vecumam.
Patlaban likumā kā obligāta noteikta pamatizglītības iegūšana vai pamatizglītības iegūšanas turpināšana līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai.
Sēdē piedalījās arī izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V), viņš pauda, ka nākotnē šo normu varētu ieviest, taču to nevajadzētu skatīt reizē ar budžetu. Tāpat ministrs uzsvēra, ka "būtu ārkārtīgi laimīgs", ja Saeimai izdotos atbilstošos grozījumus pieņemt vēl šī sasaukuma laikā.
Budžeta komisija vienojās, ka jau trešdien deputāts Dālderis varētu iesniegt komisijā izvērstu likumprojektu ar grozījumiem Izglītības likumā, aicinot ieviest obligāto vidējo izglītību. Komisija trešdien varētu to virzīt izskatīšanai Saeimā, aicinot noteikt, ka atbildīgā komisija būs Izglītības, kultūras un zinātnes komisija.
Saeimas Juridiskā biroja pārstāve vērsa uzmanību, ka šāda normas ieviešana prasa izmaiņas arī Satversmē. Satversmes 112. pants nosaka, ka pamatizglītība ir obligāta.
Vēstīts, ka Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija pirmdien sāk skatīt Saeimas deputātu un ministriju priekšlikumus 2018. gada budžetam pirms izskatīšanas Saeimā otrajā lasījumā.
Budžeta komisija nākamā gada valsts budžeta projekta un to pavadošo likumprojektu galīgajam lasījumam kopumā saņēmusi vairāk nekā 400 priekšlikumu.
Nākamā gada valsts budžeta likumprojektam un vidēja termiņa budžeta ietvara 2018.-2020.gadam likumprojektam kopumā iesniegti vairāk nekā 100 priekšlikumi. Savukārt 28 likumprojektiem, kas saistīti ar valsts budžetu, iesniegti teju 300 priekšlikumi. Saeimas kārtības rullī paredzētās tiesības iesniegt priekšlikumus izmantojušas visas parlamenta frakcijas, kā arī komisijas, deputāti individuāli un arī nozaru ministrijas.
