Sedvalds atklāja, ka nav skaidrs, kā tādā veidā varētu nodrošināt visu pušu intereses un kā šādu "meganovadu" vispār varētu administrēt un pārvaldīt.
"Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) ieceri izveidot 16 apriņķus vērtēt var dažādi. Skatoties no Burtnieku novada puses, sadarbības veidošana ar citiem novadiem mums liekas loģiska. Jau šobrīd vairākās jomās mēs sadarbojamies ar Valmieras pilsētu un kaimiņu pašvaldībām. Strādājam kopā gan tūrismā, gan atkritumu apsaimniekošanā, gan citās jomās," teica priekšsēdētājs.
Tomēr viņš uzsvēra, ka šobrīd par šo reformas piedāvājumu trūkst informācijas. Pašlaik neviens nezina, kāda tieši būs šī pašvaldību sadarbības organizēšana, - vai tā būs federatīva un kurš būs naudas maka turētājs, viņš norādīja.
"Ja būsim patstāvīgi paši ar savu naudu, tad mēs esam par sadarbību. Bet, ja visus finanšu resursus apvienos un tiks radīts viens liels "supernovads", tad šai iecerei jēgu neredzu," bilda priekšsēdētājs.
Kopumā ideja par pašvaldības sadarbības teritoriju veidošanu, nevis mehānisku novadu apvienošanu Sedvalds uzskata par apspriežamu.
"Skaidrs, ka pilsēta ir centrs un visiem novadiem ap to ir jāstrādā un jādarbojas kopā. Taču šī jaunā piedāvājuma kontekstā ir jādiskutē, kā tas viss varētu izskatīties, cik un kādas pašvaldības apriņķos apvienot. Precīzāk ir jābūt formulētam tam, kāda reforma būs un ko īsti ar to iecerēts panākt," piebilda Burtnieku novada domes priekšsēdētājs.
Kā ziņots, VARAM pašvaldībām varētu piedāvāt apvienoties 16 administratīvo teritoriju grupās jeb apriņķos, vēstīja laikraksts "Diena".
VARAM ir sagatavojusi projektu, kas paredz ap nacionālās un reģionālās nozīmes attīstības centriem izveidot 16 apriņķus. Līdz gada beigām ministrijai jāpabeidz konsultācijas ar pašvaldībām par šo ieceri, bet līdz 2017.gada martam jāiesniedz grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, tajā nosakot sadarbības teritorijas.
Piedāvājums gan varētu raisīt plašas diskusijas, jo šobrīd Latvijā ir 30 reģionālo attīstības centru - 21 novads un deviņas lielās pilsētas. Tātad gandrīz puse no tiem neiegūs apriņķa centra statusu.
"Dienas" rīcībā esošie neoficiālie dati liecina, ka varētu tikt piedāvāts dalījums šādos apriņķos: Rīgas apriņķis - 829 000 iedzīvotāju, Daugavpils apriņķis - 158 000 iedzīvotāju, Jelgavas apriņķis - 120 000 iedzīvotāju, Valmieras apriņķis - 108 000 iedzīvotāju, Liepājas apriņķis - 106 000 iedzīvotāju, Jēkabpils apriņķis - 86 000 iedzīvotāju, Rēzeknes apriņķis - 86 000 iedzīvotāju, Ventspils apriņķis - 86 000 iedzīvotāju, Saldus apriņķis - 59 000 iedzīvotāju, Ogres apriņķis - 59 000 iedzīvotāju, Gulbenes apriņķis - 58 000 iedzīvotāju, Tukuma apriņķis - 47 000 iedzīvotāju, Siguldas apriņķis - 46 000 iedzīvotāju, Bauskas apriņķis - 44 000 iedzīvotāju, Cēsu apriņķis - 43 000 iedzīvotāju un Madonas apriņķis - 35 000 iedzīvotāju.