Naglis pastāstīja, ka desmit dienās kopš līgumsabiedrības izveides desmit no 26 līguma grupas biedriem jau iemaksājuši pieminekļa fondā pa 10 000 latu. Ziedotāji ir Gunārs Ķirsons, Viesturs Koziols, Olafs Berķis, Andris Bērziņš, Andris Grūtups, Argots Lūsiņš, Ēriks Masteiko, Uldis Pīlēns, Atis Sausnītis un Donāts Vataitis.
Pieminekļa fondā saņemti arī vairāku privātpersonu ziedojumi. Sols Bukingolts pieminekļa celtniecībai ziedojis 1500 latu, Igors Krasovskis, Māris Blanks un Rīgas mērs Gundars Bojārs ziedojuši katrs 500 latu, Viktors Grūtups ziedojis 100 latu, bet Valdis Strauts un Nadežda Laktionova fondā iemaksājuši katrs 50 latu. 10 latu ziedojis Zigurds Krastiņš.
Jau vēstīts, ka 26 sabiedrībā pazīstami cilvēki 10.oktobrī izveidoja līgumsabiedrību ar mērķi Rīgā celt pieminekli Latvijas pirmā prezidenta Jāņa Čakstes dēlam Konstantīnam Čakstem. Pieminekli plānots atklāt Rīgā, Elizabetes ielas un Raiņa bulvāra krustojumā, jau 2003.gada 13.augustā, kad apritēs 60 gadu, kopš dibināta Latvijas Centrālā padome (LCP), kuras priekšsēdētājs bija Čakste.
Pieminekli plānots būvēt 12 metru augstu, tas sastāvētu no sešus metrus augsta postamenta un sešmetrīgas bronzas statujas.
Par savu ieceri, lūdzot atbalstu un piekrišanu, sabiedrības dalībnieki informējuši arī Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu.
Čakste un viņa cīņas un domu biedri vācu okupācijas laikā 1943.gadā nelegāli vērsās pie rietumu sabiedroto nāciju valdībām ar aicinājumu atbalstīt demokrātiskas Latvijas atjaunošanu. LCP dalībnieki parādīja pasaulei latviešu demokrātiskos centienus un cīņas garu pret Latvijā tolaik pastāvošo Vācijas un draudošo atkārtotu PSRS okupāciju. Čaksti arestēja "Gestapo" un viņš mira 1945.gadā, kad viņu pārveda no vienas koncentrācijas nometnes uz otru.