Advokāts norādīja, ka ar 13. marta Prāgas Konstitucionālās tiesas lēmumu noraidīta notiesātā Bērziņa advokāta Čehijā sūdzība un pieņemts lēmums izdot Bērziņu Latvijai.
Lēmums jāizpilda 10 dienu laikā, proti, līdz 23. martam.
"Ņemot vērā, ka viņš vēl vakar zvanīja no Prāgas, tad tas nav izpildīts, bet atlikušas divas dienas," komentēja advokāts, piebilstot, ka jau tuvākajās dienās Bērziņam jāierodas Latvijā.
Kā ceturtdien preses konferencē paziņoja Bērziņa māte Jeļena Staburova, viņas dēlam tiesa nebija noteikusi pienākumus, ko paredzēja tobrīd spēkā esošā Krimināllikuma redakcija, līdz ar to viņam ar VPD neesot bijis nekādas saistības.
Savukārt Latvijas Sodu izpildes kodekss gan paredz pienākumus ikvienai personai, kam noteikts nosacīts sods, un pats pirmais no tiem ir reģistrācija Probācijas dienestā.
"Abu tiesu abos spriedumos bija rakstīts, ka uz viņu Probācijas dienests neattiecas. Es izprintēju otras tiesas spriedumu. Tur skaidri un gaiši pateikts: Krimināllietu tiesu palāta atzīst, ka nav nepieciešams noteikt pienākumu – probācijas uzraudzība. Es nezinu, kam bija ļoti vajadzīgs, lai tomēr Ansi novestu līdz cietumam, bet pēkšņi no zila gaisa parādījies Probācijas dienests, kurš sācis pieprasīt, lai Ansis dienestu apmeklē. Ansis neizvairījās no kontakta ar Probācijas dienestu. Viņš rakstiski visu laiku uzturējis kontaktu ar dienestu, jo tobrīd bija praksē Lietuvā," skaidroja Bērziņa māte.
Staburova sacīja, ka Probācijas dienests, uzaicinot Ansi, it kā esot balstījies abos spriedumos. "Es nezinu, vai Probācijas dienesta darbinieki vispār lasa, kas rakstīts spriedumos. Pieņemot lēmumu par Anša cietumsodu, šajā lēmumā rakstīts, ka saskaņā ar tiesas spriedumiem. Viņi saskaņoja savu darbību par iesēdināšanu cietumā ar tiesas spriedumiem, kur skaidri un gaiši pateikts, ka uz Ansi Probācijas dienests neattiecas," sašutumu pauda māte.
Savukārt Latvijas Sodu izpildes kodeksa, redakcijā, kas tobrīd bija spēkā, 155. pants paredz pienākumus ikvienai nosacīti notiesātai personai. Šie noteikumi ir reģistrēties VPD teritoriālajā struktūrvienībā atbilstoši deklarētajai dzīvesvietai desmit darbdienu laikā pēc tiesas nolēmuma spēkā stāšanās, pildīt dienesta amatpersonu noteiktos pienākumus un likumīgās prasības, ierasties dienestā tā amatpersonas noteiktajā laikā.
Tāpat nosacīti notiesātajam obligāti jāinformē VPD amatpersona par savu dzīvesvietu, darbavietu vai mācību iestādi, kā arī nekavējoties, proti, tiklīdz nosacīti notiesātajam tas kļuvis zināms, jāpaziņo par to maiņu.
Nosacīti notiesātajam par pienākumu uzlikts arī lūgt VPD atļauju izbraukšanai ārpus dzīvesvietas uz laiku, kas ilgāks par piecpadsmit dienām, kā arī iesniegt dienesta amatpersonām informāciju par noteikto pienākumu izpildi un iztikas avotiem. Pārbaudes laikā, ierodoties VPD, nosacīti notiesātais nedrīkst atrasties alkohola, narkotisko, toksisko vai psihotropo vielu reibumā.
Šie pienākumi nosacīti notiesātajam ir obligāti līdz ar pārbaudes termiņa sākumu.
VPD portālam "Delfi" skaidroja, ka arī pats dienests izsūta nosacīti notiesātajiem aicinājumus ierasties dienesta teritoriālajās struktūrvienībās, jo, ja nu pastāv situācija, ka persona līdz galam nav sapratusi savus nosacīti notiesātā pienākumus.
Dienestā uzsver, ka nosacīta notiesāšana nav atbrīvošana no soda, un tā paredz jau uzskaitītos pienākumus. Turklāt nosacītā brīvības atņemšana tiek aizstāta ar reālu ieslodzījumu tikai tad, ja notiesātais vairākkārt ignorējis VPD.
Jau ziņots, ka Bērziņam par dalību 2009. gada 13. janvāra Vecrīgas grautiņos tiesa piesprieda nosacītu brīvības atņemšanu uz vienu gadu un astoņiem mēnešiem, kā arī Valsts probācijas dienesta (VPD) uzraudzību.
Bērziņš to nepildīja un VPD neieradās, tāpēc tiesa nosacītu cietumsodu aizstāja jau ar reālu brīvības atņemšanu. Pēc soda maiņas Bērziņš pameta Latviju un tika izsludināts starptautiskā meklēšanā. 2017. gada pavasarī viņš tika aizturēts Čehijā.
Čehijas Augstākā tiesa pērn atstāja spēkā Čehijas tiesas lēmumu par Bērziņa izdošanu Latvijai, tomēr šis spriedums ir pārsūdzēts Čehijas Konstitucionālajā tiesā.
