Foto: LETA
LPSR Valsts drošības komitejas zinātniskās izpētes komisija nolēma vērsties pie Ministru kabineta ar protestu pret komisijas locekļu vēsturnieka Bonifācija Daukšta, reliģiju pētnieces, filozofijas doktores Solveigas Krūmiņas-Koņkovas un komisijas priekšsēdētāja vietnieces, juridisko zinātņu doktores Kristīnes Jarinovskas izslēgšanu no komisijas, informēja komisija.

"Šos pētniekus izvirzījusi un atbalsta Latvijas Universitāte (LU). Komisijas priekšsēdētājs Kārlis Kangeris vērsies pie Valsts prezidenta un izglītības un zinātnes ministres, lūdzot atjaunot šos komisijas locekļus komisijas sastāvā. Uzsveram, ka šā gada aprīļa Ministru kabineta sēdē ne tikai nebija uzaicināts komisijas priekšsēdētājs, bet pat nebija uzaicināti izslēdzamie zinātnieki, pārkāpjot normatīvajos aktos noteiktās procedūras, kādā valsts iestādes attiecas pret privātpersonām," pausts vēstulē.

Komisijas pārstāvji uzsver, ka zinātniskās darbības brīvību paredz Satversme, kā arī likums. Vienlaikus komisijas pārstāvji vēlas uzsvērt, ka eksistē ētikas normas, kuras ir būtiskas pieņemot lēmumus par zinātni, vēsturi un sociālās atmiņas izpēti.

"No komisijas izslēgtie zinātnieki nebija izteikuši vēlēšanos pārtraukt darbu, tie katrs specializējušies konkrētā zinātņu apakšnozarē un sagatavojuši savu darbības plānu, šie zinātnieki bauda komisijas atbalstu un komisijas priekšsēdētāja uzticību. Iepriekš minētos zinātniekus ir izvirzījis nevis kāds politisks spēks, bet gan Latvijas Universitāte. Zinātniskā neatkarība nav atraujama no personām, kuras šo zinātnisko darbību veic. Komisijas sekmīgs darbs ir atkarīgs nevis no viena pētnieka, bet no kopdarba. Kopdarbs nav iespējams pazemojot un izslēdzot dalības pētniekus. Līdzšinējo deviņu mēnešu laikā komisija ir veikusi iestrādes un izveidojusi saskanīgu zinātnisko kolektīvu, kuru nav racionāla pamata izjaukt," norāda komisija.

Koalīcijas partijas vienojās VDK izpētes komisijas pārraudzību no Tieslietu ministrijas (TM) nodot LU. Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (Nacionālā apvienība) informēja, ka "Vēstures institūts ir šīs universitātes sastāvdaļa, līdz ar to no budžeta vadības viedokļa tieši universitāte būs tā, kas turpmāk vadīs šo budžetu. Lai to panāktu, ir nepieciešamas izmaiņas likumos, kas šo budžetu pārdala uz Latvijas Universitāti".

Ļoti iespējams, ka būšot nepieciešams arī īpašs likums, ar kuru nodot LU tiesības administrēt budžetu, kādas līdz šim bijušas Izglītības un zinātnes ministrijai un TM. "Tālāk jau universitāte, sadarbojoties ar valdības apstiprināto komisiju, lems par to, kādā veidā norobežot uzraudzību no pētniecības. Mūsuprāt, pētniecībai būs visi vārti vaļā, un, es ceru, ka nebūs nekādu pārmetumu, ka kāds no universitātes puses mēģina politiski ietekmēt," teica ministrs.

Iepriekš vairāki komisijas locekļi paziņoja, ka atkāpjas no amata. Tieslietu ministrs pavēstīja, ka VDK izpētes komisija varētu atsākt darbu monolītāka un mazāka.

VDK dokumentu zinātniskā izpēte veicama līdz 2018.gada 31.maijam. Saeima nolēma, ka tā dēvēto čekas maisu publiskošana var notikt tikai pēc materiālu zinātniskās izpētes.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!