Lai iepazīstinātu ar 2016. gadā un 2017. gada sākumā, pirms konferences "1984", paveikto, komisija aicina interesentus piedalīties komisijas rakstu krājuma 4. sējuma atvēršanā LU dižmecenāta Kristapa Morberga namā, Rīgā, Dzīves Mākslas akadēmijas telpās, pirmajā stāvā.
Ceturtā sējuma literārie redaktori ir Ieva Kalniņa un Ouens Maikls Maknamara, recenzenti – Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociētas profesors Ivars Ijabs un Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš. Sējumā apkopoti vēstures doktores Inetas Lipšas, vēstures doktora Jāņa Taurēna, vēstures doktora Ginta Zelmeņa, vēsturnieku Mārča Rauža un Martas Starostinas, juristu Alda Daugavvanaga un Linarda Muciņa, kā arī citu zinātnieku pētījumi.
Komisija atgādina, ka Satversmes ievadā noteikts totalitāro režīmu nosodījums. "Latvijas Republikas parlaments 1991. gada 24. augustā atzina čeku par noziedzīgu organizāciju. Komisijas pienākums veikt Valsts drošības komitejas zinātnisko izpēti ir noteikts likumā Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu. Komisija izveidota ar 2014. gada 20. augusta Ministru kabineta rīkojumu Nr. 433," precizē komisijas preses pārstāvji.
Tāpat komisijas preses pārstāvji atgādina, ka vēl 2017. gada oktobrī komisija vērsās pie Valsts prezidenta ar šādu aicinājumu: "Komisija jau 2015. gada 6. martā ar protokollēmumu ir vienbalsīgi paudusi, ka vēsturiskās patiesības, vārda brīvības un sabiedrības saliedētības vārdā nodrošināma pilnīga, tūlītēja visu Valsts drošības komitejas dokumentu, tajā skaitā Totalitārisma seku dokumetēšanas centrā esošo, nodošanu atklātībai, to brīva izmantošana pētniecībai bez līdzšinējās diskriminācijas. Šiem dokumentiem nav valsts noslēpuma statusa. Esam daudzkārt lūguši Satversmes aizsardzības biroju nodot šo kultūrvēsturisko mantojumu Latvijas Nacionālajam arhīvam vai Latvijas Universitātei, kas glabā daudzus arī ierobežotas pieejamības dokumentus ar fizisko personu datiem. Lūdzam Valsts prezidentu aktīvi iesaistīties, lai totalitārisma mantojums atbilstoši civilizēto valstu vērtībām un arhīvu nozarē vispār atzītajam provenances principam jau šogad nonāktu arhīvā, nevis glabātos pretizlūkošanas dienesta telpās."
Kā ziņots, Saeima 21. decembrī nodeva izskatīšanai komisijās likumprojektu, kas paredz Satversmes aizsardzības birojā esošo VDK dokumentu nodošanu Latvijas Nacionālajam arhīvam līdz nākamā gada 1. jūnijam. Komisijām nodotais likumprojekts arī nosaka, ka minētos dokumentus ar zinātniskajiem komentāriem jāpublicē līdz 2018. gada beigām.
Ar likumprojektu sākotnēji bija paredzēts atrisināt situāciju, ka pētniekiem nepieciešama pielaide valsts noslēpumam, lai izmantotu Satversmes aizsardzības biroja Totalitārisma seku dokumentēšanas centra telpas, kur pašlaik glabājas VDK dokumenti.
