Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) aicina Saeimas deputātus pievērst uzmanību grozījumiem Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, kas paredz publiskot valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu atlīdzības.
LPS padomniece juridiskajos jautājumos Kristīne Kinča otrdien Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē par personu datu aizsardzību aicināja deputātus pievērst uzmanību valsts un pašvaldību amatpersonām un darbiniekiem.
Viņa atgādināja, ka Saeimas vairākuma atbalstu guvuši deputāta Inta Dāldera (V/"Par") priekšlikumi, kas paredz publiskot skolotāju, Latvijas Bankas un citu iestāžu darbinieku atalgojumus.
Savukārt no šā gada 25. maija jāpiemēro vispārīgā datu aizsardzības regula. Iepriekš diskusijās Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā norādīts, ka valsts un pašvaldību darbinieku atalgojuma publiskošana varētu pārkāpt regulu.
Kinča aicināja Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju uzsākt diskusijas par šo likumprojektu, kā tas ietekmē darbinieku tiesībās, kā arī diskutēt par to, vai vispārīgās datu aizsardzības regulas prasības ir attiecināmas arī uz privātiem subjektiem kā valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību darbiniekiem, vai šo personu atalgojums ir publiskojams.
"Arī viņi ir cilvēki, viņiem ir cilvēktiesības, viņiem ir personas dati," uzsvēra LPS pārstāve. Viņas ieskatā šobrīd Saeimā otrajā lasījumā guvušais likumprojekts pārmērīgi ierobežo šīs personas.
Deputāts Augusts Brigmanis (ZZS) komisijas sēdē pauda, ka šobrīd nav precīza regulējuma, "cik tālu mēs ejam uz šo algu publiskošanu".
Savukārt Datu valsts inspekcijas (DVI) pārstāvis Lauris Linabergs bija kritisks. Viņš uzsvēra, ka DVI nav pret atklātību, bet gan vairāk pret neselektīvas informācijas paušanu, kuru apstrādājot var izmantot ne tajā nolūkā, kādā tā tikusi publicēta.
Linabergs uzsvēra, ka, iestādei publiskojot darbinieku atlīdzības, šos datus iespējam apstrādāt un iegūt papildu informāciju par darbiniekiem, kas "var atstāt ietekmi uz iestādes darbu". Tas nebūtu atbilstoši pašreizējam datu aizsardzības regulējumam, atzīmēja DVI pārstāvis.
"Ir svarīgi, lai, datus apstrādājot, šajā gadījumā publiskojot, tiktu sasniegts tas mērķis, kāpēc viņi tiek publiskoti," skaidroja Linabergs. "Vienlaikus šīs definētais mērķis – sabiedrības informēšana – tiek sasniegts ar amatpersonu deklarāciju publicēšanu, es neredzu nepieciešamību, kāpēc būtu nepieciešama tāda detalizētas informācijas apstrādāšana."
Jau vēstīts, ka šā gada 25. maijā spēkā stāsies jauna Eiropas Savienības (ES) datu aizsardzības regula, kas noteiks vienotus datu aizsardzības standartus visā ES. Lai arī regula spēkā stāsies jau pavisam drīz un tās neievērotājiem draud pamatīgi sodi, uzņēmēji tai gatavojas kūtri, jo nereti vienkārši par gaidāmajām pārmaiņām nezina, pērn portālam "Delfi" stāstīja informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmums "Squalio".
Ziņots, ka februārī, skatot grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, Saeimas vairākuma atbalstu guva deputāta Inta Dāldera (V/"Par") priekšlikumi, kas paredz publiskot skolotāju, Latvijas Bankas un citu iestāžu darbinieku atalgojumus.
Kā liecina Saeimas mājaslapā pieejamā informācija, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija šos Dāldera priekšlikumus pirms izskatīšanas otrajā lasījumā neatbalstīja.
Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā vēl jāskata trešajā, galīgajā lasījumā.
Vēstīts, ka no 2018. gada valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atalgojumu un citas summas, kas viņiem pienākas, katru mēnesi publicēs institūciju mājaslapās.
