Pērn nav nodots ekspluatācija neviens no jauna uzbūvēts autoceļa kilometrs, 2010.gadā bija uzbūvēti 62,82 kilometri, bet 2009. gadā – 99,14 kilometri. Tiesa, pērn būtiski ir palielinājies remontēto autoceļu garums. 2009. gadā Latvijā remontēja 123,06 kilometrus, 2010. gadā tie bija nepilni 27 kilometru, bet pērn - 147 kilometri. Šogad autoceļu būvniecības un rekonstrukcijas darbi varētu sākties aprīļa beigās, vēsta "Latvijas Valsts ceļi".
Šobrīd tikai trešdaļa no visiem asfaltētajiem ceļiem novērtēti ar labu vai ļoti labu segumu, bet 19% dots apzīmējums "apmierinoši", savukārt gandrīz puse jeb 48,1% no asfaltētajiem ceļiem ir uz sabrukšanas robežas. To, ka ceļi katru gadu kļūst arvien sliktāki, liecina VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) dati.
Pērn 27% jeb 2306 kilometri autoceļu ar melno segumu klasificējami kā sabrukuši, un tiem ir nepieciešama pilnīga segas rekonstrukcija; salīdzinājumam – 2009. gadā šādā stāvoklī bija ceturtā daļa no asfaltētājiem ceļiem jeb 2069 kilometri.
2011. gadā 39% jeb 4633 kilometri autoceļu ar grants segumu bija klasificēti kā sabrukuši, un tiem ir nepieciešama pilnīga segas rekonstrukcija. Gadu iepriekš – 2010. gadā – par sabrukušajiem atzina 38% jeb 4551 kilometru ceļu, ziņo "Neatkarīgā".
Lai sakārtotu ceļus, šogad tajos plānots ieguldīt pēdējo deviņu gadu laikā lielāko ES fondu finansējumu – 93 miljonus latu. No valsts budžeta autoceļu pārvaldīšanai, uzturēšanai un atjaunošanai atvēlētais finansējums ir 54,5 miljoni latu, no kuriem 50 miljoni plānoti ceļu uzturēšanai un pārvaldīšanai, bet 4,5 miljoni – kapitālieguldījumiem.
Plānots rekonstruēt autoceļa A10 Rīga–Ventspils posmu no 37,02. līdz 42,12. kilometram un autoceļa Rīga–Ērgļi posmu no 7,94. līdz 9,62. kilometram (Rīgas robeža – Piķurgas tilts), kā arī atjaunot Sedas tiltu uz autoceļa Valmiera–Rūjiena, vēsta "Neatkarīgā".