Kameras varētu sākt izmantot nākamā gada februārī, jo patlaban likumsargiem jāsakārto iekšējie normatīvie akti un jāapgūst kameru tehniskā puse.

Iepirkums par kompakto kameru piegādi noslēdzās 31. oktobrī, un Valsts policija noslēdza līgumu ar firmu SIA "Saint-Tech". Pēc kameru piegādes 21. decembrī vēl tiks kārtotas tehniskās un juridiskās formalitātes, norādīja Rozīte.

Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) pieejamā informācija liecina, ka līgumcena par kameru iegādi ir 111 440 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN). Rozīte norādīja, ka uzņēmums ir piegādājis visas nepieciešamās kameras, par ko bija noslēgts līgums.

Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis sarunā ar portālu "Delfi" sacīja, ka uzņēmums "Saint-Tech" ir piegādātājs – pašas kameras ražotas ārzemēs. Šis uzņēmums piedāvājis vislētāko cenu iepirkuma konkursā, un kameras atbilst prasībām, tāpēc policija cer, ka arī, sākot kameras lietot, tiks secināts, ka tās ir labas.

Vaicāts, kad ceļu policisti sāks lietot kameras, Krapsis sacīja, ka no sākuma jātiek galā ar iekšējiem normatīvajiem aktiem, lai būtu sakārtots jautājums, kā darbinieks kameru lieto norīkojumā, lai nerastos pārpratumi, kā arī jāapgūst kameras tehniskās lietas, piemēram, vai un kā kameras var saslēgt video pārraidīšanai tiešsaistē. Optimistiskās prognozes ir, ka kameras ceļu policisti sāks lietot februārī.

Visas 206 saņemtās kameras izdalīs pa reģioniem. Uz jautājumu, vai ar šādu kameru skaitu pietiek, Krapsis sacīja, ka šobrīd katrai autopatruļai nesanāks pa vienai kamerai kā, piemēram, tas ir Rīgas pašvaldības policijā. Vienlaikus policists uzsvēra, ka šis ir pirmais solis šajā virzienā. Tāpat viņš pieļāva, ka policija nākotnē varētu domāt par vēl šādu kompakto kameru iegādi, tomēr iespējas jāvērtē no resursu pieejamības puses, jo šādas kameras nav lētas.

Krapsis uzsvēra, ka kameru lietošana palīdzēs izskaust ne tikai korupcijas riskus, bet arī nodrošinās policistu interešu aizstāvību, kā arī šos ierakstus varēs izmantot kā papildu pierādījumus

Salīdzinājumam individuālās kameras izmanto arī Rīgas pašvaldības policijas (RPP) darbinieki. Pirmo reizi kompaktās kameras RPP iegādājās 2013. gadā, kad par 26 Nīderlandes ražotāja "TASER International Europe S.E." "Axon Flex" kamerām samaksāja 14 437 latus (20 542 eiro) bez PVN. 2016. gada beigās RPP atklātā konkursā no šī paša uzņēmuma iepirka vēl 35 "Axon Body 2" kameras, kuras pašvaldības iestādei izmaksāja 15 361 eiro bez PVN. Visbeidzot 2017. gada 25. septembrī RPP noslēdza līgumu ar kompāniju "Axon Public Safety B.V." par 60 "Axon Body 2" kameru iegādi par 26 580 eiro bez PVN, liecina informācija par iepirkumiem.

Sākotnēji 2013. gadā individuālās pie apģērba piestiprināmās kameras pašvaldības policija izmantoja īpašos gadījumos, piemēram, masu pasākumos. Savukārt patlaban viena kamera ir uz katru RPP autopatruļu.

Jautāts, vai individuālo kameru lietošana policijas ikdienas darbā palīdz, Rīgas pašvaldības policijas, kurai jau ir četru gadu pieredze šādu kameru lietošanā, priekšnieks Juris Lūkass portālam "Delfi" norāda, ka mobilās videonovērošanas kameras palīdz ikdienas darbā ne tikai pierādījumu nodrošināšanā, bet arī daudzos citos aspektos. "Tas ļauj katras pārvaldes vadībai vērtēt darbinieku rīcību ikdienā, lai zinātu, kā darbu varētu uzlabot. Tāpat pēc notikumiem ir iespējams analizēt kārtības sargu rīcību, kas palīdz policijai uzlabot sniegto pakalpojumu kvalitāti kopumā," norāda pašvaldības policijas šefs.

Pašvaldības policija kameru ierakstus izmantojot arī jauno darbinieku apmācībās, jo tādējādi var parādīt reālas situācijas no dzīves, praktiski atspoguļojot gan labos piemērus, gan ne tik labos piemērus konfliktsituāciju risināšanā.

Lūkass apstiprina arī to, ko portālam "Delfi" kā vienu no iemesliem kameru izmantošanai minēja Krapsis, proti, kameru ieraksti kārtības sargiem palīdzot gadījumos, kad pārkāpēji nepatiesi apsūdz policijas darbiniekus. Pašvaldības policijas pieredze liecina, ka nereti pārkāpēji kā aizstāvības taktiku izmanto policistu apmelošanu, mēģinot diskreditēt viņus.

"Kad viss notikums redzams videoierakstā, tad šādas sūdzības iespējams ātri un vienkārši atspēkot. Šogad pat Valsts policijā uzsākts viens kriminālprocess par neslavas celšanu masu saziņas līdzeklī pēc tam, kad viena persona medijos izplatīja apmelojošas ziņas par Rīgas pašvaldības policijas darbinieku," atgādina Lūkass. Arī portāls "Delfi" vēstīja par šo gadījumu, kad Valsts policija sāka kriminālprocesu par neslavas celšanu sociālajā tīklā "Facebook", kurā figurē jūnija sākumā notikušajās pašvaldību vēlēšanās no "Eiroskeptiķu – Rīcības partijas" startējušais Staņislavs Bukains. Viņš bija ievietojis video, kurā pašvaldības policists Dainis Svarinskis pret kādu sievieti piketa laikā it kā pielietojis nesamērīgu spēku, tādējādi it kā nodarot viņai miesas bojājumus. Ar iesniegumu Valsts policijā par neslavas celšanu vērsās pašvaldības policijas darbinieks Svarinskis.

Papildu jau uzskaitītajām kameru priekšrocībām policistu darbā Lūkass norāda, ka novērojumi liecina, ka mobilo kameru esamība pati par sevi palīdz ikdienas pienākumu pildīšanā - pārkāpēji, apzinoties, ka tiek filmēti, daudz retāk ir agresīvi vai provokatīvi. Visbeidzot arī Lūkass piemin, ka kameru esamība samazina korupcijas un citu pārkāpumu riskus.