Viņš teica, ka šajā aprēķinā tiek ņemtas vērā vairākas pozīcijas. Kopējās izmaksas veido tiešie un netiešie zaudējumi.

Tiešie tautsaimniecības zaudējumi ir naudas izteiksmē novērtētās medicīniskās izmaksas, zaudētās un bojātās mantas vērtība un administratīvās izmaksas, ko radījuši ceļu satiksmes negadījumi.

Lukstiņš atzīmēja, ka netiešie tautsaimniecības zaudējumi ir tā kopprodukta daļa, kura netiek saražota sakarā ar to, ka ceļu satiksmes negadījuma cilvēks ir gājis bojā, ieguvis invaliditāti vai smagu ievainojumu, kā rezultātā noteiktu laika sprīdi nav piedalījies ražošanā.

Netiešās izmaksas veido 75-80% no kopējās izmaksu summas, tādējādi tā galvenokārt ietekmē kopējos tautsaimniecības zaudējumus. Savukārt šo izmaksu apjoms ir atkarīgs no bojā gājušo un ievainoto vidējā vecuma, valsts ekonomiskā situācijas, smaguma pakāpes un citiem faktoriem.

CSDD valdes priekšsēdētājs skaidroja, ka ceļu satiksmes drošības uzlabošanas pasākumu efektivitātes novērtēšanai tiek izmantota izmaksu ieguvumu analīze - tiek novērtēts, kādi rezultāti iegūti, veicot satiksmes uzlabošanas pasākumus, kuru realizēšanā nepieciešams ieguldīt zināmu finansējumu.

Parasti novērtēšanā izmanto izmaksu efektivitātes koeficientu, kura noteikšanā nepieciešams zināt ieguvumus no pasākuma realizācijas, proti, jāzina, kādas ir viena ceļu satiksmes negadījuma un viena dažādu smaguma pakāpju cietušā vidējās izmaksas. Šim nolūkam 1995. gadā CSDD sadarbībā ar RTU izstrādāja "Ceļu satiksmes negadījumu rezultātā valstij radīto tautsaimniecības zaudējumu aprēķina metodiku".

CSDD apkopotā informācija liecina, ka 2016. gadā zaudējumi, ko radīja viens bojāgājušais valstij, bija vairāk nekā pusmiljons eiro. Savukārt 2016. gadā kopējie zaudējumi, skaitot kopā zaudējumus, ko radījis vidēji viens negadījums bez cietušajiem, vidēji viens negadījumā cietušais un vidēji viens negadījumā bojāgājušais, bija vairāk nekā 260 miljoni eiro.

Kā ziņots, ceturtdien notikušās diskusijas "Nulle bojāgājušo uz Latvijas ceļiem - realitāte vai utopija" laikā vairāki eksperti vienojās - lai izdotos ieviest vīziju par "Nulle bojāgājušiem" uz Latvijas ceļiem, ir nepieciešams veicināt sabiedrības domāšanas maiņu un uzlabot infrastruktūras drošību.

Lai pievērstu autovadītāju uzmanību drošības ievērošanai, VAS "Latvijas valsts ceļi" (LVC) sākusi kampaņu par drošu braukšanu "Esi pie stūres - atceries fiziku!", kura tapusi sadarbībā ar Drošas braukšanas skolu, Valsts policiju un Latvijas transporta apdrošinātāju biedrību. LVC pārstāvji iepriekš skaidroja, ka vasarā satiksme uz ceļiem kļūst intensīvāka un ceļu satiksmes drošības jautājumi ir īpaši aktuāli.