Deputātiem grozot referenduma rosināšanas kārtību, iedzīvotājiem pārejas periodā līdz 2015.gadam būs iespēja pirmajā parakstu vākšanas posmā savākt 10 000 parakstu, lai rosinātu referendumu par "nīstās 11.Saeimas" atlaišanu, ceturtdien grozījumu apspriešanas gaitā izteicās Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (V).
Juridiskā komisija ceturtdien atbalstīja 50 000 parakstu sliekšņa noteikšanu referenduma rosināšanas pirmajam posmam. Šādu kārtību referendumu rosināšanai par grozījumiem likumos vai Satversmē paredzēts noteikt līdz 2015.gadam.
Čepāne apgalvoja, ka lielākajā daļā Eiropas valstu nav iespējams tautai iniciēt saistošus referendumus, bet to vietā dominē iespēja parlamentā iesniegt pilsoņu iniciatīvas. Viņa atkārtoti pauda viedokli, ka no nodokļu maksātāju naudas "nav jāfinansē 0,6% iedzīvotāju griba testēt savu ideju".
Deputāte uzsvēra, ka Latvijā ir paredzēti vairāki referendumu sarīkošanas veidi, no kuriem Saeima pašlaik maina procedūru vienam. Tāpat esot jāatceras, ka Latvijā 10 000 iedzīvotāju ir tiesības parlamentā iesniegt iniciatīvu par likuma grozījumiem. Juridiskās komisijas vadītāja nesaprot, "kur tad ir palikusi tā lielā demokrātija" un kāpēc līdz šim Saeimā ir iesniegta tikai viena iniciatīva.
Apvienības "Saskaņas centrs" Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Agešins gan pilsoņu iniciatīvu piemēra minēšanu šajā diskusijā uzskata par neveiksmīgu, jo pašlaik liela iedzīvotāju daļa neizmanto internetu un līdz ar to nevar parakstīties par kāda priekšlikuma virzīšanu uz parlamentu.
Čepāne šodien Saeimas Pilsonības likuma grozījumu apakškomisijas sēdē prognozēja, ka Saeimas debatēs par grozījumiem likumā "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu" no opozīcijas puses būs ilgi jāuzklausa pārmetumi par "demokrātijas žņaugšanu".
Pašlaik Satversme nosaka, ka parakstus par referenduma rosināšanu saistībā ar 11.Saeimas atsaukšanu varēs sākt vākt, kad būs apritējis gads kopš Saeimas sanākšanas. 11.Saeima sanāca 2011.gada oktobra otrajā pusē.
Kā ziņots, Juridiskās komisijas atbalstītie grozījumi likumā arī paredzēs, ka no 2015.gada 1.janvāra notiks atteikšanās no divu posmu parakstu vākšanas sistēmas, liekot iniciatoriem pašiem savākt 150 000 parakstu, ja viņi vēlēsies rosināt referendumu par izmaiņām Satversmē vai likumos vai arī gribēs iniciēt tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu. Šāds regulējums tika noteikts Saeimā iepriekš jau pieņemtajos un Valsts prezidenta Andra Bērziņa otrreizējai skatīšanai parlamentā nodotajos likuma grozījumos.
Patlaban referenduma ierosināšanai saistībā ar likuma vai Satversmes grozījumiem ir jāsavāc notariāli apstiprinātu 10 000 vēlētāju parakstu, bet ar desmitās daļas vēlētāju parakstu vākšanu par valsts budžeta līdzekļiem nodarbojas Centrālā vēlēšanu komisija (CVK).
Pārejas periodā līdz 2015.gadam tautas nobalsošanas rosinātājiem saistībā ar likuma vai Satversmes grozījumiem būs jāsavāc 50 000 parakstu, kas būs jāiesniedz CVK. Pēc tam atlikušos parakstus, lai savāktu Satversmē noteikto 1/10 daļas vēlētāju apliecinājumu, turpinās vākt CVK. Ja CVK organizētajā otrajā parakstu vākšanas kārtā tiks savākts nepieciešamais apliecinājumu skaits, CVK lems par referenduma izsludināšanu.
Attiecībā uz Saeimas atsaukšanas referenduma iespēju līdz šim nebija noteikts precīzāks regulējums tam, kāds ir minēts Satversmē, un valsts amatpersonām atšķīrās viedokļi par to, kādā veidā šajā jautājumā ir jāvāc paraksti. Minētie likuma grozījumi atrisinās šo neskaidrību.
Lai rosinātu 1/10 vēlētāju jeb apmēram 150 000 nepieciešamo parakstu savākšanu Saeimas atsaukšanas referenduma iniciēšanai, pārejas periodā līdz 2015.gadam tautas nobalsošanas iniciatoriem pašiem būs jāsavāc 10 000 parakstu. Pēc tam atlikušo parakstu vākšanu organizēs CVK.
Juridiskā komisija lēma, ka pārejas periods un pārējie likumā "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu" veiktie grozījumi stāsies spēkā 1.septembrī.
Saeima par grozījumiem likumā varētu lemt 26.jūlijā.