Lielākajai daļai – 68% – Latvijas ciemu pašvaldību teritoriju plānojumos nav attēlotas robežas. Līdz ar to vairāk nekā 4000 ciemu neatbilst Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumam, secinājusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM).
Kā liecina VARAM sagatavotais informatīvais ziņojums "Par mazo ciemu nosaukumu saglabāšanas jautājumiem", no Valsts adrešu reģistrā iekļautajiem 6437 ciemiem robežas pašvaldību teritoriju plānojumos ir attēlotas tikai 2123 ciemiem, kas veido 32% no ciemu kopskaita.
Normatīvie akti gan paredz, ka visiem ciemiem pašvaldību teritorijas plānojumos ir jāiezīmē robežas.
Vairāk nekā 4000 apdzīvotām vietām, kurām nav noteiktas robežas un nav koncentrēta apbūve, nav atcelts ciema statuss.
33 novadu pašvaldības neuzdrošinās šos ciemus Valsts adrešu reģistrā anulēt, jo ciema statusa atcelšana daudzām apdzīvotām vietām ietekmēs ierasto kārtību, adresācijas sistēmu novadā, skaidrots ziņojumā.
VARAM pērnā gada izskaņā lūdza informāciju no 33 novada pašvaldībām, kuru teritorijā vairākiem ciemiem nebija noteiktas robežas pašvaldības teritorijas plānojumos. Atsevišķas novadu pašvaldības, piemēram, Ķekavas novada, Carnikavas novada, Viļānu novada pašvaldības, informēja ministriju, ka ciemu statusa jautājumu sakārtos atbilstoši normatīvo aktu prasībām.
Vienlaikus vairums no aptaujātajām pašvaldībām, piemēram, Līvānu novada, Krāslavas novada, Preiļu novada pašvaldības, norādīja, ka novada teritorijā ir izveidotas divas ciemu kategorijas.
Pirmā – ciemi, kuriem ir noteiktas robežas un kuri atbilst likumam. Otrā – vēsturiskie ciemi – lauku teritorijas daļas, kurām ir vienots nosaukums, bet nav teritorijas plānojuma grafiskajā daļā iezīmētas robežas.
Šīs pašvaldības norādīja, ka vēsturiskie ciemi ir viena no novada kultūrvēsturiskajām vērtībām, kas saglabājama nākamajām paaudzēm, kā arī, ka ciemu nosaukumi kalpo par orientieri novadā.
Piemēram, Līvānu novadā robežas noteiktas septiņiem ciemiem, pārējie 186 ciemi ir lauku apdzīvotas vietas, kas ir veidojušās vēsturiski ilgstošā periodā un tajās ir neliels skaits pastāvīgo iedzīvotāju. Līdzīga situācija ir Preiļos, tur dominē apdzīvotas vietas – skrajciemi jeb sādžas, bet teritorijas plānojuma izstrādes normatīvajos aktos šī ciemu kategorija ir ignorēta.
Lielākā daļa pašvaldību norādījušas, ka nepieciešams veikt grozījumus likumos, lai normas precizētu atbilstoši esošajai situācijai. Līdz ar to VARAM savā informatīvajā ziņojumā piedāvā papildināt Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu.
To būtu nepieciešams papildināt ar ciema definīciju, nosakot, ka ciems ir lauku apdzīvota vieta ar vēsturiski vienotu, kompaktu vai izklaidus apbūvi un apvienojošu nosaukumu. Plānots, ka ciema definīcija attieksies arī uz jaunizveidotu apdzīvotu vietu.
Vienlaikus likumā jāiestrādā norma, ka ciemiem ar blīvu apbūvi un pilsētvidei raksturīgiem elementiem, piemēram, kanalizāciju, novada teritorijas plānojumā nosaka ciema teritorijas robežu, bet ciemiem, kuros nav blīva apbūve un pilsētvidei raksturīgi elementi, novada dome nosaka ciemā ietilpstošās adreses.
Informatīvais ziņojums ceturtdien tiks skatīts valsts sekretāru sanāksmē.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
