Saeimai jau pašlaik ir tiesības nepieciešamības gadījumā nobalsot, ka parlaments pats pieņem lēmumu ar Eiropas Savienību (ES) saistītā jautājumā Eiropas lietu komisijas vietā. Tas attiecas arī uz nākotnē teorētiski iespējamu nepieciešamību lemt par atbalstu ar ES lēmumu saistītai bēgļu uzņemšanai, apliecināja komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne (V).
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija 10.novembrī uzdeva precizēt priekšlikumu grozījumiem Patvēruma likumā, kas noteiks Saeimas tiesības lemt par daļas bēgļu uzņemšanu. Šis ierosinājums izriet no deputāta Rihards Kola (VL-TB/LNNK) virzītā priekšlikuma, kurā formulēta Saeimas un Ministru kabineta (MK) kompetence patvēruma jautājumos.
Iepriekš ideju par tiesību piešķiršanu Saeimai lemt par bēgļu uzņemšanu nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) iesniedza likumprojekta formā, kas parlamentā ir konceptuāli atbalstīts. Paralēli par Kola priekšlikumu ar tādu pašu ideju notika diskusija Cilvēktiesību komisijas darba grupā, kurā konceptuāli atbalstīta šī rosinājuma virzīšana iekļaušanai citā likumprojektā, kas pašlaik Saeimā tiek skatīts pirms trešā, galīgā, lasījuma, iepriekš apliecināja komisijas priekšsēdētāja Inese Laizāne (VL-TB/LNNK).
Savukārt konceptuāli atbalstītajam likumprojektam savu priekšlikumu par šo jautājumu ir iesniegusi Čigāne, un tas paredz, ka Saeima par bēgļu uzņemšanu lemj saskaņā ar parlamenta Kārtības ruļļa nosacījumiem. Kārtības rullī ir noteikts, ka Saeima savu līdzdalību ES jautājumos realizē ar Eiropas lietu komisijas starpniecību, ja Saeima nav lēmusi citādi. Komentējot parlamentā konceptuāli atbalstīto VL-TB/LNNK likumprojektu, Čigāne norādīja, ka neredz vajadzību katrā specializētajā likumā noteikt konkrētas normas, kas regulē vienas jomas situācijas, jo, ja pašlaik aktuāls ir bēgļu jautājums, tad pēc kāda laika svarīga būs kāda cita lieta.
Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētāja komisijas sēdē pauda, ka, ļoti iespējams, Kola priekšlikumā pēc tā precizēšanas varētu iekļauties arī Čigānes priekšlikums. Laizāne piebilda, ka varētu lemt par Čigānes priekšlikuma daļēju atbalstīšanu.
Taujāta, vai politiķe uzskata, ka viņas virzītajam priekšlikumam arī jātiek iekļautam trešajam lasījumam gatavotajā likumprojektā, līdzīgi kā tas varētu notikt ar Kola priekšlikumu, Čigāne norādīja, ka viņa nav piedalījusies iepriekšējā komisijas sēdē, tāpēc par šo jautājumu vēl ir jāaprunājas ar Laizāni.
Kā ziņots, Kola priekšlikuma pašreizējā redakcijā, kas vēl tiks precizēta, lai novērstu komisijas sēdē minētās neskaidrības, teikts, ka jautājumos, kas attiecas uz tādu patvēruma meklētāju uzņemšanu no citām ES dalībvalstīm vai no trešajām valstīm, kas nav pieprasījuši patvērumu Latvijā, MK pieņem lēmumus, kā arī pauž Latvijas valsts nostāju (tostarp ES institūcijās), pamatojoties uz Saeimas lēmumu.
Tāpat paredzēts noteikt, ka valdība izstrādā patvēruma meklētāju uzņemšanas, kā arī bēgļu un alternatīvo statusu ieguvušo personu sociālās un ekonomiskās iekļaušanās plānu (valsts valodas apguve, sociālie pabalsti, veselības aprūpe, iekļaušanās darba tirgū un citas aktivitātes) turpmākajiem trīs gadiem, kuru apstiprina Saeima.
Laizāne komisijas sēdē rosināja šo priekšlikumu precizēt un pēc tam virzīt izskatīšanai komisijā kā pašas komisijas priekšlikumu. Komisijā par to gandrīz ne no viena deputāta neizskanēja iebildumi. Vienīgi deputāts Boriss Cilevičs (S) norādīja, ka tas, vai viņš to varēs atbalstīt kā komisijas priekšlikumu, būs atkarīgs no priekšlikuma redakcijas.
Paredzams, ka par attiecīgo priekšlikuma redakciju komisijā vēl būs debates.
Kā ziņots, Saeima iepriekš konceptuāli atbalstīja nacionālās apvienības rosinātos likuma grozījumus, kas paredz, ka par bēgļu uzņemšanu turpmāk lems parlaments.
