Pašlaik Eiropu skar Tuvo Austrumu, Ziemeļāfrikas un citu Eiropas kaimiņu reģionu nestabilitātes izraisītā migrācijas krīze, kas apdraud vēl vienu Eiropas integrācijas ieguvumu un simbolu – Šengenas zonu, otrdien Saeimas ārpolitikas debatēs uzsvēra Eiropas lietu komisijas vadītāja Lolita Čigāne (V).
"Migrācijas krīze ir radījusi dalījumu starp Eiropas Savienības rietumiem un austrumiem, Eiropas Savienības vecajām un jaunajām dalībvalstīm. Un arī šī konflikta pēdas atstās rētas," no tribīnes sacīja deputāte.
"Nestabilitātes un draudu apstākļos cilvēku pirmais instinkts ir noslēgties – novilkt stingras un skaidras robežas ap savu māju, kur pagaidām viss ir droši un par kuru mēs primāri varētu parūpēties. Tas palīdz iegūt skaidrību un kontroli par savu darbības lauku un savu kontrolētu individuālo vidi. Tomēr, skatoties savā nabā, Eiropas Savienību mēs neizglābsim. Kur vēl labāk tas ir redzams kā pie mums Latvijā? " Saeimas deputātiem retoriski vaicāja Čigāne.
"Pagājušajā gadsimtā nebija nevienas Eiropas līmeņa krīzes, kas nebūtu tieši skārušas Latviju. Tās visas ātrāk vai vēlāk pie mums atnāk. Tāpēc tāpat kā 2010. gadā, kad ekonomiskās krīzes risinājums bija – vairāk Eiropas nevis mazāk Eiropas. Arī tagad risinājums ir – vairāk Eiropas," pārliecību pauda deputāte.
"Ja Eiropas Savienības valstis pieļaus fundamentālo kļūdu un risinājumu meklēs caur "mazāk Eiropas", atjaunojot robežas un ceļot sienas, īslaicīga mūsu problēma patiešām kļūs par mūsu kaimiņu problēmu un tad mūsu kaimiņu kaimiņu problēma būs savukārt viņu kaimiņu problēma. Tādā veidā Eiropa ļoti drīz sāks izskatīties pēc tā kontinenta, kāda tā bija starp pirmo un otro pasaules karu. Rūgti aizvainojumi, naidīgums un noslēgšanās sevī. Mēs ļoti labi zinām, kādas traģiskas sekas mēs toreiz piedzīvojām," atgādināja deputāte.
Ziņots, ka Saeimā otrdien norisinās ikgadējās ārpolitikas debates, kurās deputātiem par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības jautājumos ziņo ārlietu ministrs.
Ziņojumā īpaši uzsvērts, ka 2015. gadā Latvija un Eiropa saskārās ar nekontrolētu migrācijas krīzi, Krievijas agresiju Ukrainā un konfliktu Sīrijā. Kā ziņojuma secinājums norādīts, ka Latvijas interesēs ir stiprināt NATO kolektīvo spēku un intereses. Savukārt, kā viena no 2016. gada prioritātēm, stiprinot Latvijas ārpolitikas pozīcijas, uzsvērta kiberdrošība.
Ārlietu ministra iesniegtais ziņojums par paveikto un iecerēto valsts ārpolitikā pieejams šeit.
