Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija otrdien noraidīja priekšlikumu palielināt algas valdības locekļiem.
Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā sākotnēji tika rosināti, lai apmēram 30 atvaļinātiem robežsargiem segtu veselības aprūpes izdevumus tāpat kā atvaļinātiem karavīriem. Savukārt uz trešo lasījumu šim likumprojektam Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre Lolita Čigāne (V) iesniedza priekšlikumus, kas paredz palielināt valdības locekļu atalgojumu.
Tomēr komisija šos priekšlikumus nav atbalstījusi, tāpat komisijas atbalstu neguva arī ierosinājums noteikt valdības pārstāvjiem atvaļinājuma pabalstu 50% apmērā no mēnešalgas vienu reizi kalendāra gadā.
Čigāne šodien komisijas sēdē pauda viedokli, ka piedāvājums palielināt koeficientus valdības locekļu algu aprēķināšanai ir "ļoti samērīgs", ņemot vērā darba slodzi un citus apstākļus. Politiķe arī bažījās, ka, nepalielinot valdības pārstāvju algas, mēs nonāksim pie situācijas, kad Ministru kabinetā nebūs profesionāļu.
Vienlaikus deputāti šodien atbalstīja priekšlikumu mainīt ierobežojumus piemaksu apmēram, kuru var noteikt valsts un pašvaldību institūciju vadītāji nolūkā nodrošināt kompetentāko amatpersonu un darbinieku motivēšanu un novērtēt personisko darba ieguldījumu. Pašlaik likumā noteikts, ka piemaksas apmērs mēnesī nedrīkst pārsniegt 30% no šīs amatpersonas mēnešalgas, bet deputāti atbalstīja variantu, ka piemaksa nevar pārsniegt 40% no algas. Ja amatpersona (darbinieks) saņem vairākas piemaksas, tad to kopsumma nevarēs pārsniegt 60% no mēnešalgas, nevis 50%, kā tas noteikts likumā pašlaik.
Deputātu diskusijas izraisīja Valsts kontroles (VK) priekšlikums noteikt, ka valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu ikgadējās darbības novērtējumā ņem vērā VK konstatēto rīcībā ar finanšu līdzekļiem un mantu. Gadījumos, kad VK konstatēja prettiesisku rīcību, amatpersonām, kuras to pieļāvušas, aizliegts izmaksāt prēmijas un piemaksas par darba kvalitāti, - rosināja VK. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja, bet tās priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs (SC) pauda, ka šo ierosinājumu vajag plašāk izdiskutēt un šī neesot priekšlikuma noraidīšana, bet gan atlikšana.
Kā ziņots, Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) jau pirmdien pēc koalīcijas padomes sēdes sacīja, ka koalīcija šo Čigānes ierosinājumu neatbalsta, līdz ar to šis jautājums netiks virzīts tālākai izskatīšanai.
Čigāne, komentējot savu ierosinājumu, norāda, ka priekšlikums paaugstināt ministru algas par kopumā 800 eiro pēc nodokļu nomaksas "palielinās iespēju ministru atbildību atbilstoši atalgot un dos cerību, ka, apstiprinot amatā ministrus, mēs apstiprināsim nozares stratēģiskos vadītājus, kas spēs tālredzīgi ieskatīties nākotnē un jau šodien veikt nepieciešamos soļus, jo "pastāvēs, kas pārmainīsies"".
"Sabiedrībā ir populārs uzskats - ministri un deputāti tikai sēž mīkstos krēslos, saņem lielas algas un neko nedara, kamēr "tauta slīgst nabadzībā". Jā, Latvijā sabiedrības nevienlīdzība ir viena no augstākajām Eiropas Savienībā, nabadzības riskam pakļautas daudzas ģimenes, kurās aug bērni, minimālās algas saņēmējiem nereti ir izdevīgāk turpināt saņemt pabalstus, nekā būt darba tirgū. Katrai no šīm problēmām ir risinājumi, kas nav nekādas brīnumnūjiņas, bet gudri veidotas politikas rezultātā ir iespējami," pauž Čigāne.
Viņa akcentē - pat ja visiem pašreizējiem 13 Ministru kabineta locekļiem pašreizējo algu atņemtu pilnībā, tas budžetā ietaupītu 400 000 eiro, kas "neko nedotu minēto problēmu risināšanai, jo no šī ietaupījuma, piemēram, katram Latvijas pensionāram sanāktu vien seši papildu centi mēnesī".
Čigāne arī piebilst, ka, palielinot ministru algas par 800 eiro pēc nodokļu nomaksas, ministru atalgojums tikai pietuvotos, bet nesasniegtu ministru atalgojuma līmeni Lietuvā un Igaunijā.
Kā skaidro Čigāne, šogad jūlijā Ministru prezidenta neto alga bija 1945 eiro, ministra - 1757 eiro, bet parlamentārā sekretāra - 1379 eiro. Palielinot koeficientus, izmantojot kurus tiek noteikta valdības locekļu alga, premjera neto alga pieaugtu līdz 2769 eiro, ministru - līdz 2572 eiro, bet parlamentārā sekretāra - līdz 1634 eiro. Tātad premjera algas neto pieaugums būtu 824 eiro, ministru - 814 eiro, bet parlamentārā sekretāra - 255 eiro.
Attiecīgi premjera algas bruto pieaugums būtu 1164 eiro, ministru - 1153 eiro, bet parlamentārā sekretāra - 348, liecina Čigānes aprēķini.
