Sabiedrībā atbalstītais lēmums pārtraukt fotoradaru izmantošanu uz ceļiem jau šogad rezultēsies ar bojāgājušo skaita pieaugumu, bet nākamgad tas būs vēl lielāks, intervijā laikrakstam "Diena" sacīja bijušais Ceļu policijas priekšnieks Edmunds Zivtiņš.
Zivtiņš intervijā atzina, ka radaru ieviešana vedās grūti, taču 2012. gads uz ceļiem beidzās ar pozitīvu zīmi. "Ja fotoradaru darbība tiktu attīstīta, es domāju, mēs nebūtu nonākuši pie tādas situācijas, kādā esam šobrīd, kad mums ir bojāgājušo pieaugums, ir ievainoto pieaugums," intervijā laikrakstam sacīja Zivtiņš. Bijušais Ceļu policijas šefs norādīja, ka
arī naudas ziņā viens bojāgājušais valstij izmaksā 300 000 latu.
Radaru sistēmu jaukt nevajadzēja, laikrakstam sacīja Zivtiņš. "Viens šis tautā populārais lēmums pārtraukt fotoradaru izmantošanu rezultēsies ar pieaugumu bojāgājušo skaita ziņā šogad, bet nākošgad būs vēl lielāks bojāgājušo pieaugums," prognozēja bijušais policists.
Zivtiņš uzskata, ka viena lēmuma dēļ zaudēsim četrus piecus gadus un četrdesmit piecdesmit cilvēku dzīvību. "Nevar būt tikai tautā populāri lēmumi šādos gadījumos, kas skar sabiedrības drošību. Ir jābūt striktai nostājai. Ja ir jāoperē, tad ir jāoperē un nevis jāklausās visās pacienta iegribās," laikrakstam sacīja Zivtiņš.
Zivtiņš arī asi kritizē ideju, ka varētu būt kāds ātruma pārkāpuma solis, kuru fotoradars nefiksē kā pārkāpumu. "Lai man [Pauls] Timrots un viņa atbalstītāji piedod, bet es viņu gribu salīdzināt ar [Norvēģijas teroristu] Breivīku. Jo, tikai pateicoties tai ažiotāžai un visatļautībai, kas notiek uz ceļa, mums ir tik daudz bojāgājušo," intervijā sacīja Zivtiņš. Policijai ir jāizvērtē konkrētās vietas bīstamais ātrums, ja viņi grib, lai liek kaut vai plus 50 kilometri stunda, bet, ja uzskata par pareizu, lai liek soda kaut vai no pirmā kilometra, uzskata bijušais Ceļu policijas šefs.
Jau vēstīts, ka pēdējā mēneša laikā pieaudzis uz ceļiem bojā gājušo un cietušo skaits. To, kad uz ceļiem atkal būs fotoradari, pagaidām neprognozē.
