Foto: Shutterstock

Latvijā vērojama tā pati tendence, kas citur Eiropā un attīstītajās valstīs - cilvēki ir noguruši no aptaujām, intervētājiem arvien grūtāk iekļūt mājokļos un turpina pieaugt interneta aptauju īpatsvars, secināts Latvijas Sociologu asociācijas (LSA) un Latvijas Universitātes Socioloģijas nodaļas rīkotajā diskusijā par interneta aptaujām.

Kā liecina Latvijas Universitātes (LU) mājaslapā publicētā informācija, nozares pārstāvji diskusijā prognozēja, ka nākotnē visdrīzāk pieaugs tendence vienā pētījumā izmantot dažādus datu avotus un to iegūšanas veidus, cita starpā izmantojot arī vairākus aptauju veidus, īpaši mārketinga pētījumos.

Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) pārstāvji uzskata, ka viskvalitatīvākais datu ievācējs joprojām ir intervētājs, tai pat laikā praktiski katrs CSP sociālais apsekojums (personu un mājsaimniecību aptaujas) pēdējos gados notiek arī interneta vidē, vienlaikus ar tradicionālajām tiešajām aptaujām dzīvesvietā un telefonintervijām.

Diskusijas dalībnieki secināja, ka jaunieši nav motivēti piedalīties aptaujās, sevišķi, ja tā aizņem vairāk nekā desmit minūtes laika, ir ar gariem un sarežģītiem jautājumiem, tādēļ dažbrīd labāk noder citas metodes, ieskaitot kvalitatīvās.

Savukārt LSA biedrs Jānis Daugavietis sacīja, ka, veicot aptaujas dažādos veidos - tiešā intervija, telefonintervija vai interneta aptauja, atsevišķos gadījumos var iegūt atšķirīgus datus. Tāpat viņš secināja, ka respondenti sniedz patiesākas atbildes uz sensitīviem jautājumiem un par sociāli nevēlamām rīcībām tieši interneta aptaujās, kur viņiem nav tieši jāsaskaras ar intervētāju.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!