Apritējusi nedēļa, kopš no nama Rīgā, Palmu ielā, pašdarinātas granātas eksplozijas dēļ tika evakuēti iedzīvotāji, kuriem nakti nācās pārlaist uzņēmuma "Rīgas satiksme" sagādātā autobusā. Spridzekļa eksplozija gan ir samērā rets iegansts nama iemītnieku evakuācijai – biežāk cilvēkiem savas mājas nākas atstāt, jo izcēlusies uguns nelaime.
Portāls "Delfi" piedāvā uzzināt par dažiem gadījumiem, kad šogad no briesmām glābti gan cilvēki, gan dzīvnieki.
Šā gada 24.janvārī Rīgā, Viestura prospektā 37, kāda daudzstāvu nama dzīvoklī tika atrasti kopumā aptuveni 100 ieroči un munīcijas vienības.
Lai gan likumsargi atzina, ka mājas iedzīvotājiem nekādu draudu dzīvībai neesot, piesardzības dēļ tika veikta iedzīvotāju evakuācija.
"Dzīvoklī dzīvojis kāds ieroču restaurators, kurš nomiris. Ieročus dzīvoklī pamanījusi kāda radiniece, kura bija ieradusies mirušā dzīvoklī," stāstīja Policijas pārstāve Ilze Jurēvica.
Ieročus no patlaban uz vietas darbojas Nacionālo bruņoto spēku vienība, kura nodrošina dzīvoklī atrasto ieroču izvešanu.
Piedegusi maize bija iemesls, kāpēc septembra nogalē no Rīgas Rātsnama tika evakuēti cilvēki.
Trauksmes signāls Rīgas domes telpās atskanēja īsi pirms todien plānotās domes sēdes plkst.14. Cilvēki tika evakuēti, bet neilgi pēc tam policisti atļāva viņiem atgriezties telpās.
Vēlāk tika noskaidrots, ka vienā no domes administratīvajām telpām nostrādājusi ugunsdzēsības trauksme, tādēļ tika veikta cilvēku evakuācija.
Trauksmi izraisīja sadūmojums, kas radās piedegušas maizes dēļ. Tāpēc arī nostrādāja dūmu detektors.
Sadūmojums šā gada jūnija sākumā bija iemesls, kāpēc cilvēki tika evakuēti no "Swedbank" centrālās ēkas Rīgā, Balasta dambī.
Sadūmojuma dēļ no ēkas tika evakuēti darbinieki un klienti.
Sadūmojums konstatēts ēkas 3.stāvā.
Vēlā 7. aprīļa vakarā Rēzeknes viesnīcā "Latgale" atkritumu vadā aizdegās atkritumi, radot ievērojamu sadūmojumu, tāpēc ugunsgrēka dēļ no viesnīcas augšējiem stāviem tika evakuēti cilvēki.
Izsaukums uz ugunsgrēku tika saņemts plkst.22.42, bet jau plkst.22.44 ugunsdzēsēji bija ieradušies notikuma vietā, sāka ugunsgrēka dzēšanu un turpināja cilvēku evakuāciju. Līdz Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku ierašanās brīdim no viesnīcas augšējiem stāviem - 7., 8. un 9.stāva, kur bija liels piedūmojums, - bija evakuēti 30 cilvēki, vēl desmit cilvēkus evakuēja VUGD darbinieki.
Nedaudz vairāk kā pusstundas laikā ugunsgrēks tika nodzēsts un piedūmojums izvēdināts, un jau plkst.23.22 VUGD darbinieki atgriezās savās pastāvīgās uzturēšanās vietās. Atgriezties viesnīcā varēja arī evakuētie cilvēki, kas ugunsgrēka dzēšanas un tā seku likvidācijas laiku bija pavadījuši ārā.
VUGD Latgales reģiona brigādes Rēzeknes daļas komandieris Viktors Ščavinskis pastāstīja, ka sākotnēji ugunsgrēkam ticis piešķirts paaugstinātas bīstamības statuss un uz tā dzēšanu izbraukušas divas autocisternas un autokāpnes no Rēzeknes daļas un viena autocisterna no Maltas posteņa. Pēc situācijas apzināšanas, kad tika konstatēts, ka piedūmojumu radījuši atkritumu vadā aizdegušies atkritumi, ugunsgrēka bīstamības pakāpe tika pazemināta, un divām autocisternām tika dota komanda atgriezties savā dislokācijas vietā.
VUGD speciālisti pieļauj, ka ugunsgrēku izraisījis kāds viesnīcas iemītnieks, kurš iemetis atkritumu vadā nenodzēstu izsmēķi.
Marta vidū ugunsgrēks izcēlās Rīgas cirka ēkā un no tās tika evakuēti cirka mākslinieki - dzīvnieki. Ugunsgrēkā gāja bojā pitons, kura saimnieks bija sarūgtināts par šo zaudējumu, sakot, ka jaunu līdzvērtīgu mākslinieku iegūt būs sarežģīti. Uguns izpostīja ap 35 000 eiro vērtas lietas.
Ugunsgrēks izcēlās grimētavā otrajā stāvā. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD) informēja, ka dzēšanas darbi bijuši apgrūtināti ēkas sarežģītās konstrukcijas dēļ, līdz ar to pitons gājis bojā no spēcīgā sadūmojuma cirka telpās. Citu cietušo un bojā gājušo - nedz dzīvnieku, nedz cilvēku - ugunsgrēkā nav.
Uzreiz pēc ierašanās ugunsdzēsēji no Rīgas cirka telpām izglābuši dzīvniekus. Kopējā degšanas platība bija 120 kvadrātmetri.
Ugunsgrēka likvidēšanā un dzīvnieku glābšanas darbos kopumā darbojušies vairāk nekā 50 ugunsdzēsēji. Notikuma vietā atradušās 12 tehnikas automašīnas.
Ugunsgrēka dēļ pilnībā tika bloķēta satiksme Alfrēda Kalniņa ielā.
Rīgas cirka ēka atzīta par valsts nozīmes arhitektūras pieminekli. Ēka tapusi pirms vairāk nekā simt gadiem - 1888.gadā. 1878.gadā zemes gabalu, uz kura uzbūvēts cirks, savā īpašumā iegādājās tolaik slavenais cirka mākslinieks Alberts Salamonskis.
Sākotnēji ar viņa vārdu tiek saistīta koka cirka ēka izrādēm vasaras periodā, kas kopš 1873. līdz 1887.gadam atradās laukumā tagādējo Brīvības, Tērbatas un Elizabetes ielu krustojumā. Savā laukumā Merķeļa ielā 4 uzslietajā pagaidu koka cirka ēkā Salamonskis pirmizrādi sarīkoja 1888.gada 29.maijā. 1888.gada 25.decembrī jau tika atklāts cirka nams, kurš kalpo vēl šodien.
Par Rīgas cirka projekta autoru un arhitektu kļuva Jānis Fridrihs Baumanis. Cirka ēka ir unikāla, jo tās kupola konstrukcija ir ļoti oriģināli izdomāta - tās pamatā ir visparastākās dzelzceļa sliedes. Sešpadsmit kolonnas, kuras sastāv no trim kopā savienotām sliedēm, notur apaļo cirka kupolu.
Janvāra vidū izcēlās ugunsgrēks katoļu baznīcai piederošā īpašumā Vecrīgā, 11.Novembra krastmalā 29, kur bija izvietots hostelis "Franks".
Ēkā bija aizdedzies jumta pārsegums 10 kvadrātmetru platībā.
No hosteļa tika evakuēts 31 cilvēks. Neviens no tā iemītniekiem necieta.
Tomēr tieši šis ugunsgrēks vēlāk tika minēts kā iemesls, kāpēc ēku vairs tālāk nedrīkst ekspluatēt un tādēļ tika pārtrauktas līgumattiecības ar hosteļa ierīkotāju.
Vēlāk ēka tika iekļauta Rīgas bīstamo īpašumu sarakstā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
