Meža zemes, kas nav Aizsardzības ministrijas (AM) valdījumā, papildus jau likumā noteiktajiem pieļaujamajiem gadījumiem varēs atmežot arī valsts drošības un aizsardzības vajadzībām, liecina valdībā otrdien apstiprinātais likumprojekts "Grozījumi Meža likumā".
Likumprojekts paredz papildināt Meža likuma 41. panta 1. daļu un 2. daļu, nosakot, ka platību var atmežot arī valsts drošības un aizsardzības vajadzībām un ka uz publisko personu, kas tādējādi nodrošina valsts drošību un aizsardzību, neattiecina likumā minēto kompensāciju.
AM, kas ir likumprojekta iesniedzēja, norādījusi, ka šādi noteikumi likumā ietverti, lai saskaņā ar Nacionālo bruņoto spēku (NBS) attīstības plānu rastu iespēju attīstīt un paplašināt mācību militāro infrastruktūru, kas atrodas uz meža zemes, īpaši poligonus un šautuves, un kas nav saistīta ar būvniecības procesu. Tāpat grozījumi palīdzēs nodrošināt aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo zemes sakaru, navigācijas un novērošanas iekārtu izvietošanu, to drošības prasības un tehniskās ekspluatācijas prasības.
Ja platību plānots atmežot valsts drošības un aizsardzības vajadzībām, AM Valsts meža dienestam iesniegs atmežošanas saskaņojumu. AM atmežošanas gadījumos jāvienojas ar zemju īpašniekiem par abpusēji izdevīgiem noteikumiem un piemērotāko sadarbības modeli attiecīgajā teritorijā, kā arī jāņem vērā dabas aizsardzību reglamentējošo normatīvo aktu prasības, teikts likumprojektā.
Grozījumi Meža likumā izstrādāti, pamatojoties uz AM iniciatīvu, sadarbībā ar Zemkopības ministriju. To izstrādē ņemts vērā arī 2015. gada 22. decembra informatīvais ziņojums par NBS mācību infrastruktūras attīstību un paplašināšanu, kā arī valdības deklarāciju, kas paredz izveidot divus reģionālā līmeņa poligonus, uzlabojot apstākļus Zemessardzes vienību kolektīvās apmācības īstenošanai un attīstīt NBS mācību infrastruktūru, tostarp Ādažu un Lāčusila poligonus, lai nodrošinātu nepieciešamās prasības plašāka mēroga apvienoto militāro mācību organizēšanai.
AM Ādažu poligona paplašināšanai pārņēmusi valdījumā no ZM aptuveni 5200 hektārus meža zemes, kuru līdz šim apsaimniekojusi un aizsargājusi VAS "Latvijas valsts meži". Savukārt mācību lauka "Lāčusils", kas atrodas Alūksnes novadā, paplašināšanai AM plāno no ZM valdījumā pārņemt 2400 hektārus.
AM likumprojekta anotācijā arī minējusi, ka vidējā termiņā NBS kaujas spēju nodrošināšanai plānots paplašināt un attīstīt arī citu NBS mācību infrastruktūru un izveidot jaunas militārās bāzes. Pēc darbu pabeigšanas, ierakstot nekustamos īpašumus zemesgrāmatā uz valsts vārda AM personā, ministrijas valdījumā un Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra apsaimniekošanā un pārvaldīšanā nonāks apjomīgas meža zemju platības.
Līdz šim Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra apsaimniekošanā un pārvaldīšanā atradās 4520 hektāri meža zemes, bet pēc iepriekš minētajām izmaiņām apsaimniekojamās meža platības palielināsies vairāk nekā divas reizes, lēš ministrija.
Tāpat AM iezīmējusi, ka likumprojekts paredz koku ciršanu un pārdošanas vienkāršošanu valsts aizsardzības un drošības vajadzībām. Proti, nereti šajā nolūkā AM kokus jāizcērt lielā apjomā un jāpārdod, taču Publiskas personas mantas atsavināšanas likums paredz, ka apaļos kokmateriālus nevar vienkāršotā veidā pārdot izsolē. Sākumā AM nevajadzīgā kustamā manta jāpiedāvā tās padotības iestādēm. Savukārt līdzšinējā AM pieredze liecinot, ka publiskās personas un sabiedriskā labuma organizācijas piesakās uz salīdzinoši maza apjoma apaļajiem kokmateriāliem, bet attiecībā uz liela apjoma kokmateriāliem pastāv risks, ka tās nepiesakās. Tikai tad, ja neviens nepiesakās, kokmateriālus var pārdot izsolē.
Atsavināšanas procesā, kurš ilgst vairākus mēnešus, kokmateriāli daļēji zaudē savu kvalitāti un lielākoties ir derīgi tikai kā malka. Turklāt sarežģījumus rada atbilstošu uzglabāšanas vietu trūkums militārajās teritorijās, jo teritorijas tiek intensīvi izmantotas mācībām. Papildus tam kokmateriāli, kas izvietoti gar grants ceļiem, arī apgrūtina militāro poligonu izmantošanu, skaidrojusi AM.
Attiecīgi AM rosina noteikt, ka militārajos objektos AM koku ciršanas tiesības un īpašumtiesības uz nocirstajiem kokiem uz līguma pamata var nodot "Latvijas valsts mežiem". Gadījumos, ja koku ciršanas tiesības netiks nodotas "Latvijas valsts mežiem", Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs koku ciršanas darbus organizēs līdz šim piemērotajā kārtībā, proti, izsludinot publisko iepirkumu koku ciršanas darbu veikšanai.
Ņemot vērā likumprojektā paredzētās izmaiņas, lai noteiktu kārtību, kādā tiks veikta AM valdījumā esošo mežu pārvaldīšana, AM izstrādās attiecīgu iekšējo normatīvo aktu.