Saeimas ceturtdien otrajā lasījumā akceptētie grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā (APK), kas paredz palielināt sodus autovadītājiem par pārkāpumiem ceļu satiksmē, radīs vēl lielāku subjektīvismu sodu noteikšanā un ceļu policijas korupcijas iespējas.
Šādu viedokli pauda Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) vadītājs Andris Lukstiņš. Viņš uzsvēra, ka izmaiņas APK ir pilnīgi pretrunā CSDD un Satiksmes ministrijas izstrādātajai sodu palielināšanas koncepcijai, kas paredzēja mainīt ceļu satiksmes pārkāpumu sodu politiku, piemērojot fiksētus naudas sodus atkarībā no pārkāpuma bīstamības, galvenokārt vēršoties pret sistemātiskiem pārkāpējiem. "Likumprojekts nav saskaņots ar Ceļu satiksmes likumā ietvertajām pamatnostādnēm un šādā redakcijā nevar tikt pieņemts", kategorisks bija Lukstiņš.

CSDD vadītājs pieļāva, ka Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Linards Muciņš "sasteigti bīda likumprojektu cauri, tikai lai parādītu, ka nav nogulējis", tādējādi reaģējot uz Saeimas tautsaimniecības komisijas priekšsēdētāja Kārļa Leiškalna iepriekš izteiktajiem pārmetumiem, ka Juridiskā komisija kavē likumu pieņemšanu.

Viņš izteica nožēlu, ka likumā joprojām būs pieļauti diferencēti sodi, turklāt tikpat apgrūtināta būs vēršanās pret sistemātiskiem pārkāpējiem. "Tagad pa Rīgu varēs "dragāt" ar 80 kilometriem stundā un maksāt piecus latus kaut tūkstoš reižu, un nekas par to nebūs," Saeimas atbalstīto izmaiņu aplamības raksturoja Lukstiņš.

Tāpat viņam neizpratni radot, kāpēc vispār vairs nav noteikti sodi par drošības jostu vai aizsargķiveru nelietošanu, kā arī pieļauts soda sankciju nesamērīgums - ja nav līdzi aptieciņa, sods ir līdz 20 latiem, bet par ātruma pārsniegšana līdz 25 km/h - no pieciem līdz 10 latiem.

"Iedomājieties, apturēs par ātrumu un būs jāmaksā pieci lati, bet policistam Lukstiņa purns nepatiks, un viņš liks uzrādīt aptieciņu, par kuras neesamību jāmaksā 20 latu. Bet jāmaksā taču augstākais sods. Nonsenss," vērtēja Lukstiņš.

Ne mazāk absurdi, viņaprāt, ir tas, ka tiek pilnīgi sajaukta kārtība attiecībā uz Valsts policijas amatpersonu kompetenci pārkāpumu izskatīšanā, un arī pagrieziena signālu un ārējās apgaismes ierīču lietošanas noteikumu pārkāpšanu varēs izskatīt tikai Valsts policijas pārvalžu priekšnieki, ceļu policijas pārvalžu vadītāji vai to vietnieki.

Minēto iemeslu dēļ Lukstiņš prognozēja, ka korupcija ceļu policistu vidū vērsīsies plašumā: "Atkal ir "no līdz", turklāt ļoti plašā diapazonā."

Jau vēstīts, ka izmaiņas APK paredz, ka par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu līdz 25 kilometriem stundā varēs sodīt ar pieciem līdz desmit latiem. Pašlaik sods par ātruma pārsniegšanu līdz 20 kilometriem stundā noteikts līdz pieciem latiem.

Par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu no 25 līdz 45 kilometriem stundā varēs sodīt ar 20 līdz 40 latiem, bet par ātruma pārsniegšanu virs 45 kilometriem stundā - ar sodu no 50 līdz 200 latiem.

Tāpat plānots palielināt sodus autovadītājiem par transportlīdzekļu vadīšanu dzērumā. Ja tiks konstatēta alkohola koncentrācija no 0,5 līdz vienai promilei, sods būs nevis 100-250 lati ar vai bez tiesību atņemšanas līdz sešiem mēnešiem, bet 150-250 lati, turklāt obligāti atņemot autovadītāja tiesības uz laiku no sešiem līdz deviņiem mēnešiem.

Noteikts arī sods par braukšanu alkoholisko dzērienu iespaidā personām, kuru vadītāja stāžs ir mazāks par diviem gadiem, ja alkohola koncentrācija ir no 0,2-0,5 promilēm. Šos autovadītājus varēs sodīt ar naudas sodu no 50 līdz 200 latiem.

Savukārt par ceļa nedošanu gājējiem, kas šķērso gājēju pāreju vai izkāpj vai iekāpj tramvajā, autovadītājus sodīs ar 20-50 latiem.

Tāpat paredzēts palielināt sodus par transportlīdzekļu ekspluatācijas, reģistrēšanas, pasažieru un kravu pārvadāšanas, dzelzceļa pārbrauktuvju šķērsošanas noteikumu pārkāpšanu, transportlīdzekļu vadīšanu bez tiesībām un citiem dokumentiem, braukšanas kārtības pārkāpšanu dzīvojamā zonā vai krustojumos un citiem pārkāpumiem.

Par apstāšanos un stāvēšanu neatļautā vietā joprojām paredzēts sodīt ar 10 latiem, kā līdz šim.

Papildus paredzēts noteikt sodu par agresīvu braukšanu, kas rada traucējumus citiem ceļu satiksmes dalībniekiem, ja vadītājs vairākkārt maina braukšanas joslas, apdzenot transportlīdzekļus no dažādām pusēm un pārsniedzot atļauto braukšanas ātrumu, apdzen tramvaju pa pretējā virziena sliedēm un citos gadījumos, kuros izpaužas agresīva braukšana, par ko vadītāju sodīs ar 50 līdz 200 latiem.

Savukārt CSDD iepriekš bija ierosinājusi sodus paredzēt ceļu satiksmes likumā, turklāt tikai par atsevišķiem smagākiem pārkāpumiem nosakot diferencētu naudas sodu vai vadītāja tiesību atņemšanu uz noteiktu termiņu, bet parējos gadījumos noteikt fiksētus sodus, lai izskaustu ceļu policistu subjektīvu attieksmi.

Piemēram, par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu līdz 20 kilometriem stundā bija paredzēts sodīt ar piecu latu naudas sodu, par ātruma pārsniegšanu no 21 līdz 30 kilometriem stundā sodīt ar desmit latu sodu, 31-40 km/h - 20 latu sodu, 41-50 km/h - 40 latu sodu, 51-60 km/h - 50 latu sodu, bet, pārsniedzot ātrumu vairāk par 60 km/h, vadītāju varētu sodīt jau ar 70-200 latiem un tiesību atņemšanu uz laiku no trim līdz sešiem mēnešiem.

Saeima ceļu satiksmes likuma grozījumos tomēr atbalstīja pārkāpumu uzskaites punktu sistēmas ieviešanu - katra vadītāja izdarītie pārkāpumi tiks reģistrēti ar noteiktu, pārkāpuma bīstamībai atbilstošu punktu skaitu. Pārkāpumu uzskaites punkti ir paredzēti tikai par tādiem pārkāpumiem, kas var tieši izraisīt ceļu satiksmes negadījumus, bet nav paredzēti par formalitāšu neievērošanu, neprecīzu noteikumu prasību izpildi un citiem mazāk bīstamiem pārkāpumiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!